Pēdējā mēneša laikā par 7,5% audzis uzņēmumu kopējais nodokļu parāds

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,1%.

Kā liecina "Lursoft" informācija, teju pusi no nozares nodokļu parāda summas, 13 miljonus eiro, veido AS "Latvijas zaļais elektrons" parāds, kura saimnieciskā darbība februārī izbeigta, bet nodokļu parāds turpina pieaugt.

Pēc "Lursoft" informācijas, nodokļu pieaugums novērots arī ēdināšanas un izmitināšanas nozarē, kuras vienas no pirmajām izjuta Covid-19 pandēmijas ierobežojumu sekas. Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds aprīļa sākumā bija 28,8 miljoni eiro, kas ir par 21,1% vairāk nekā martā. Šo parādu veidoja kopskaitā 2316 nozarē strādājošie uzņēmumi.

"Lursoft" informācija atklāj, ka mājsaimniecību kā darba devēju nozares parāds, salīdzinot ar marta sākumu, aprīlī pieauga par 16,7%, administratīvo un apkalpojošo dienestu nozares parāds pieaudzis par 16,4%, bet finanšu un apdrošināšanas nozarē parāds pieauga par 11,7%.

Tāpat 10,8% pieaugums novērots mākslas, izklaides un atpūtas nozarei, izglītības nozarei - 7,1%, apstrādes rūpniecības nozarei - 5,1%, nekustamo īpašumu nozarei - 4,8%, vairum un mazumtirdzniecībai - 4,7%, ieguves rūpniecībai - 4,6%, bet zinātniskiem un tehniskiem pakalpojumiem - 4,4% parāda pieaugums aprīlī.

Pēc "Lursoft" datiem, citiem pakalpojumiem parādu pieaugums aprīlī bija 4,2% apmērā, trasnporta nozarei - 3,8%, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei - 3,8%, būvniecībai - 3,1%, bet lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai parādu pieaugums ir 1,5%, salīdzinot ar martu.

Pētījumā par nodokļu parādniekiem uzskatīti tādi uzņēmumi, kuru nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Tāpat pētījumā izmantota VID publiski pieejamā informācija par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, nodokļu parādiem un uzņēmumiem piešķirtajiem valsts atbalsta veidiem, dati uz 20.aprīli.