Vairāku nozaru pārstāvji aicina valsti nodrošināt adekvātu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem

Atklātu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) parakstījuši ēdināšanas nozares, kultūras, izklaides un radošo jomu pārstāvji.

Vēstulē uzsvērts, ka tieši mazie un vidējie Latvijas uzņēmumi un pašnodarbinātie ir jāuzskata par prioritāti, lai valsts varētu iziet no šīs krīzes un veiksmīgi darboties arī pēc Covid-19. "Ekonomikai un valsts pārvaldei jābeidz ignorēt šo sabiedrības daļu, jāpavēršas ar seju pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jāpieņem, ka tādā mazā valstī kā Latvija tieši šī uzņēmēju daļa var būt pamats veiksmīgai ekonomikai," uzsvērts vēstulē.

Vēstules autori sagaida iedziļināšanos, atteikšanos no "šauri birokrātiskas domāšanas, vēlmi ieraudzīt cilvēkus aiz sausām skaitļu rindām". "Mēs gaidām nevis pareizas un labi atstrādātas frāzes, bet racionālu rīcību no tiem, kuriem esam devuši mandātu lemt par valsts attīstības scenārijiem," norāda vēstules autori.

Kā piemērs atbalstam vēstulē minēts valsts atbalsts dīkstāves gadījumā. Vēstules autori norāda, ka "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem" neparedz atbalstu jaunajiem, gada laikā dibinātajiem uzņēmumiem, nosakot, ka par krīzes skarto 

nozaru darba devējiem ir uzskatāmi darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības

2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 30%, salīdzinot ar 2019.gada martu. 

"Salīdzinoši nesen dibinātiem uzņēmumiem nemaz nav noteikts atskaites punkts, pret ko salīdzināt apgrozījumu," pausts vēstulē.

LETA ceturtdien vēstīja, ka Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, ar ko precizēti kvalifikācijas kritēriji dīkstāves pabalstam tādiem uzņēmumiem, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums salīdzinājuma ar 2019.gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, sākot saimniecisko darbību. Tādējādi tika precizēts apgrozījuma krituma piemērošanas kritērijs, nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020.gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019.gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem. 

Vēstules autori arī aicina rūpīgi izvērtēt krīzes seku mazināšanai atvēlēto četru miljardu eiro izlietojumu un 

atcelt ierobežojumus, kas liedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saņemt finansiālu atbalstu. "Ir nepiedodama situācija, kad veiksmīgs, nodokļus maksājošs uzņēmums šobrīd nav spējīgs pat apmaksāt telpu īri un ir spiests likvidēt savu uzņēmumu, atlaist darbiniekus. Valsts nav tiesīga sodīt uzņēmīgus cilvēkus par to, ka viņi izmantojuši valsts piedāvātās iespējas likumīgi noformēt savus izdevumus un nodokļu nomaksu. Valstij ir jāsniedz adekvāts atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pasargājot tos no bojāejas un piedāvājot godīgākus spēles noteikumus," uzsvērts vēstulē.

Attiecībā uz atvieglojumiem nomas maksas piemērošanā komersantiem, LETA jau vēstīja, ka ceturtdien Saeimā tika atbalstīti grozījumi likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, ar kuriem noteikts, ka pašvaldība, lai atbalstītu sabiedriskās organizācijas un uzņēmējus, var lemt par atlaides piemērošanu pašvaldību telpu nomai vai arī atbrīvot no nomas maksas.

Lai šīs likuma normas stāstos spēkā, nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību. Plānots, ka valdībā šie noteikumu grozījumi tiks skatīti nākamnedēļ.