Garainis, kas veicina vārīšanos

Toreiz, pirms 25 gadiem svarīgākais bija sapratne par eksakto zinātņu apguves kvalitātes apdraudētību un tālredzīgas un patriotiskas rūpes par Latvijas nākamo paaudžu spēju uzturēt un attīstīt savas valsts ekonomiku.

Skaidrs ir tas, ka mūsu kolēģu iesāktais un gadu gaitā mūsu bruģētais ceļš ir izrādījies stingrs pamats, lai Latvijā būtu zinātkāri jaunieši, lai skolotos jaunie inženieri, citu nozaru speciālisti un zinātnieki, kuru entuziasms izprast fiziku ir vainagojies ar jaunām un jaunām atklāsmēm par tehniskās izglītības valdzinājumu.

Pusaudža gadi ir pats būtiskākais nākamās profesijas izvēles nobriešanas laiks, jo tad tīneidžeris sāk apjaust savas apdāvinātības šķautnes un saprot, vai viņā mīt kaut kas no Dullā Daukas, Harija Potera un Hermiones, vai iztēlei izdosies pievienot neatlaidību un godkāri.

Es priecājos par ikvienu mūsu konkursa absolventu, kurš iedrošinās izvēlēties mācības inženierzinātnēs un izprast, kādēļ tas ir tik nozīmīgi, turklāt ne tikai Latvenergo koncernam, pašiem dalībniekiem, bet visai mūsu sabiedrībai kopumā.

Ir lietas un procesi, ko mēs savā evolūcijas gaitā esam iemācījušies izmantot un vienlaikus it kā neredzēt. Ienākot telpā, elektrības slēdzi ieslēdzam pat nedomājot, kādam to automātiski izdara viedā māja. Apsēžamies krēslā un viedierīcē ātri pārskatām e pastu, vai nav palaists garām kas svarīgs, kafijas automātā nospiežam vienu pogu, un tiek sagatavots izvēlētais dzēriens.

Laika sprīdī, kas mazāks par minūti, cilvēks izmanto veselu virkni lietu, kuras radījuši inženieri, ierīces, bez kurām mūsu ikdiena nav iedomājama. Taču aiz katras no šīm lietām ir cilvēks ar savu dzīvesstāstu, inženieris, kas tās radījis.

Ikviens šāds inženieris, izgudrotājs jeb garainis, kas veicina vārīšanos, ir tas, kas lielā mērā nosaka, kādā pasaulē mēs dzīvosim jau rīt, un šodien mums ir jādara viss iespējamais, lai radītu visus nepieciešamos apstākļus, kuros šādi cilvēki spētu sevi realizēt, lai viņiem būtu iespēja radīt savus izgudrojumus, lai mums būtu aizrautīgi tehniskie cilvēki, kas ikdienu velta tam, lai ikvienā māja tās iedzīvotāji varētu izmantot elektrību un par to nemaz nedomāt. Un arī tādā situācijā kā šodien, kad pēkšņi visiem jāprot mācīties un strādāt attālināti, mēs viegli atpazīstam šos garaiņus – katrā skolā, katrā klasē ir kāds, kam var piezvanīt, ja neizdodas pieslēgties e-klasei.

Tieši šādu izglītotu nemiera garu dēļ mūsu ikdiena šodien ir tik komfortabla, un tieši šādu cilvēku dēļ tik daudziem dzīve turpinās ierastā ritmā pat šodien, pandēmijas laikā – pateicoties inženieru ieguldījumam visā pasaulē. Vispasaules krīze, kurā šobrīd piedzīvojam elementāru individuālās aizsardzības līdzekļu globālu deficītu, nesaudzīgi izgaismo valstu dažādo gatavību nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību: lielākā daļa pasaules valstu paļāvušās uz, piemēram, ierastajiem aizsargājošo sejas masku piegādātājiem no Āzijas, un nu nākas gaidīt un pakļaut savus pilsoņus gadījuma veiksmei. Un ir valstis, kas gan spējušas saglabāt prasmi industriālo ražošanu operatīvi pielāgot un – kas ir parauga cienīgi - arī ļoti strauji iekļaut jaunu ražošanas līniju izveidē savus labākos industriju un tehnoloģiju prātus.

Es runāju par inženieru izglītības, atzīšanas un prestiža jautājumu, kas slavas mirkļus piedzīvo smagu izaicinājumu un jaunu atklājumu laikā. Lai tie būtu iespējami, vispirms ir jāpavada gari mācekļa un skolas sola gadi.

Ikviens kopš pamatskolas zina stāstu par Īzaku Ņūtonu. Kādā 1666. gada dienā zinātnieks esot sēdējis dārzā, kad viņam pēkšņi uz galvas uzkritis ābols, un piepeši izcilais zinātnieks atklājis gravitāciju. Protams, Ņūtons nebija pirmais cilvēks pasaules vēsturē, kuram uz galvas uzkritis ābols, taču pirmais, kurš šādā situācijā spēja izdarīt atklājumu. (Interesanti, tas esot noticis tādēļ, ka mēra epidēmijas dēļ 1655. gadā nācies slēgt Kembridžas universitāti, un Ņūtons devies prom uz Linkonšīru, kur nodevies zinātnisku problēmu risināšanai – ironiski, daudzi šodien tādu situāciju atpazīs.) Taču lietas būtība ir tā, ka viņš bija iekšēji gatavs atklājumam, viņš sevi bija tam sagatavojis.

Fizikas erudīcijas konkursa loma jauniešu sabiedrībā ir censties būt par šo Ņūtona ābolu – pamudināt, aizraut, dažkārt pat provocēt, aizraujošā veidā likt daudz ko saprast un attīstīties. Aizvadītie gadi mums devuši virkni lielisku piemēru, vairākus jaunos zinātniekus un uzņēmējus, kas par fiziku sākuši interesēties, tieši šī konkursa mudināti, un tas liecina, ka esam uz pareiza ceļa.

Konkursā ik gadu piedalās ceturtā daļa Latvijas skolu, kurās mācās 8. un 9. klašu skolēni, un tā popularitāte skolēnu un skolotāju vidū joprojām aug. Mērķis šajos gados ir nemainīgs – izglītot skolēnus par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu ikdienā, veicināt jauniešos interesi par eksaktajām zinātnēm, saistošā veidā parādīt, kā teorētiskās zināšanas izmantot praksē, kā arī veicināt jauniešos interesi nākotnē izvēlēties inženiertehniskās profesijas un popularizēt enerģētikas nozari. Ar konkursa palīdzību gan skolotāji, gan skolēni var pārliecināties, ka fizika nav tikai formulas un sarežģīta teorija, tie ir aizraujoši eksperimenti, likumsakarības, visa dzīve mums apkārt.

Konkursa saturs ir nozīmīgs skolotāju un skolēnu atbalsts mācību procesā, to parāda arī piespiedu pašizolācija pandēmijas laikā, kad FIZMIX portāla satura apmeklējums vairākkārt palielinās. Konkursa uzdevumi tiek veidoti mūsdienīgi un atšķirīgi no mācību grāmatās pieejamajiem, un palīdz jauniešiem rast stimulu modernākai fizikas apgūšanai. 

Lai to nodrošinātu, satura izveidei esam piesaistījuši ekspertus un fizikas skolotājus, bet sadarbībā ar Valsts izglītības un satura centru konkursam "FIZMIX Eksperiments" jau trešo gadu ir piešķirts atklātās fizikas olimpiādes statuss, un tas labāk motivē skolotājus piedalīties konkursā. Tāpat jau vairākus gadus konkursam ir piesaistīti mentori – sabiedrībā un akadēmiskajā vidē augsti vērtēti zinātnieki no Latvijas augstskolām. Visiem kopā ir izdevies panākt šķietami neiespējamo – līdz ar portāla attīstību fizika no smaga un grūta mācību priekšmeta faktiski ienāk izklaides sfērā, un mēs redzam, ka paplašinās arī jauniešu zināšanas par fizikas tematiem.

Bērni internetā redzētos eksperimentus ar prieku atkārto, cenšas izprast un vairāk skatās zinātniskus raidījumus, kuros tiek izskaidroti dažādi fizikas fenomeni. Šādas zināšanas palīdz rast risinājumus dažādās nestandarta situācijās, un to varam redzēt arī konkursā, kad komandas ne vien veiksmīgi tiek galā ar teorētiskajiem jautājumiem, bet arī atjautīgi veic praktiskos uzdevumus.

Līdz šim sasniegtais bija vērā ņemams un tik iedrošinošs, lai mēs spertu nākamo soli – kopā ar erudīcijas konkursa finālu organizētu Latvijā pirmo un Baltijā lielāko fizikas festivālu, kas pulcētu tūkstošiem jauniešu. Festivāla idejas pamatā ir augoša interese par fizikas mācīšanu praktiskā, visiem saprotamā veidā. Panākumus var gūt ar smagu darbu, tomēr vieglāk ir tad, ja izdodas radīt interesi.

Tādējādi erudīcijas konkursa fināla apvienošana ar fizikas festivālu ir sniegusi iespēju par fiziku ieinteresēt ne tikai konkursa dalībniekus, bet jau daudz lielāku un daudzveidīgāku auditoriju – pirmsskolas vecuma bērnus, jaunāko klašu skolēnus, konkursantu brāļus, māsas un vecākus. Festivāls veiksmīgi pierādījis, ka spēj vienuviet pulcēt milzīgu skaitu fizikas entuziastu un sadarbības partneru.

Mēs arī lepojamies, ka Latvenergo organizētais fizikas festivāls 2018. un 2019. gadā ir saņēmis virkni godalgu vietēja un starptautiska mēroga konkursos.

Tādēļ šodien, jubilejas reizē, gribas teikt lielu paldies konkursa dalībniekiem, skolotājiem, ekspertiem, mentoriem, lieldraugiem, sadarbības partneriem un citiem iesaistītajiem par ieguldījumu konkursā un fizikas festivālā. Zināšanas, ko skolēni iegūst konkursa laikā, ir mūsu lielākais gandarījums un dzinulis turpināt šo tradīciju.

Zinoši un gudri jaunieši ir Latvijas nākotne, to pierāda arī tie Rīgas Tehniskās universitātes studenti, kas, izmantojot RTU Latvenergo radošās laboratorijas iespējas, ir izdarījuši virkni veiksmīgu atklājumu – tas ir kā izcils turpinājums Fizmix Eksperimentā iesāktajam. Taču fizikas pamatzināšanu apgūšana skolas solā būtu neatņemams ikviena jaunieša pienākums, un fizikas izpratnes nozīme, manuprāt, ir pielīdzināma vēstures un savas valodas pārzināšanai. Fizika paver iespēju komunikācijai ar dabu, procesiem un tehnoloģijām, bez kurām mūsdienīga cilvēka piepildīta dzīve nav iedomājama.

Savukārt tiem, kas jau ir ceļa sākumā uz eksaktās izglītības iegūšanu, atklājumiem un karjeru, gribētu atgādināt Tomasa Edisona atziņu – daudzi cilvēki ir padevušies un apstājušies pie neveiksmēm, pat neapzinoties, cik tuvu viņi ir bijuši panākumiem. Tādēļ neapstāsimies, turpināsim darboties un darīsim to kopā!