Laikā, kad vairāku pasaules valstu valdības sāk mazināt Covid-19 pandēmijas apkarošanai noteiktos ierobežojumus, kas negatīvi ietekmējuši ekonomikas, ir divi vārdi, par kuriem pasaulei vajadzētu sākt domāt teju vai nekavējoties. Šie vārdi ir epidēmijas “otrais vilnis”, vēsta ASV aģentūra “Bloomberg”.
Vai pasaulei jau tagad jāuztraucas par Covid-19 otro vilni? (23)
Pastāv bažas, ka pandēmija pēc norimšanas varētu atgriezties ar jaunu spēku, izraisot atkārtotu pieaugošu inficēšanās vilni, kas no jauna noslogotu veselības aprūpes sistēmu un radītu nepieciešamību pēc jauniem ierobežojumiem vīrusa izplatības mazināšanai.
Kas ir otrais vilnis?
Pandēmijas izraisa patogēni, pret kuriem lielākajai daļai cilvēku nav imunitātes. Tas ļauj tiem kļūt par globālām epidēmijām. Pandēmijas nav izplatīta parādība, bet gripa ir viens no izplatītākajiem globālu slimības uzliesmojumu piemēriem.
Bieži tiek novērota situācija, ka jauns gripas paveids strauji izplatās visā pasaulē un pēc tam atkāpjas, gluži kā cunami. Tomēr pēc dažiem mēnešiem tas atgriežas un atkal izplatās visā pasaulē vai atsevišķās tās daļās.
Kas liek pirmajam vilnim atkāpties?
Gripas epidēmijas uz laiku var apturēt gadalaiku maiņa, vīrusa pārvietošanās uz dienvidu puslodi, kad ziemeļu puslodē iestājas vasara, un otrādi.
Ir iespējama arī situācija, ka vīruss inficē lielu daļu iedzīvotāju tā izplatības zonā, nodrošinot šiem cilvēkiem imunitāti pret atkārtotu inficēšanos un, iespējams, radot tā dēvēto pūļa imunitāti, ierobežojot vīrusa tālāku izplatību un tādējādi pasargājot tos, kas nav inficējušies.
Covid-19 slimību izraisošā koronavīrusa izplatīšanās kontekstā daudzas pasaules valstis ir noteikušas plašus pārvietošanās ierobežojumus un ieviesušas stingrus sociālās distancēšanās noteikumus, tādējādi mazinot vīrusa iespējas netraucēti izplatīties.
Kā vīruss atgriežas?
Ir vairāki iespējamie scenāriji. Gripas gadījumā vīrusa izplatību veicina auksta laika iestāšanās, šāds scenārijs ir iespējams arī koronavīrusa gadījumā. Pastāv arī patogēna mutācijas iespējamība. Gripas vīruss mutē gandrīz pastāvīgi.
1918.gada rudenī aizsākās spāņu gripas epidēmijas otrais vilnis – tas izraisīja lielāko daļu toreizējās pandēmijas nāves gadījumu.
Daļa pētnieku uzskata, ka otro spāņu gripas vilni izraisīja vīrusa mutācijas, kā rezultātā vairuma cilvēku imūnsistēma to vairs neatpazina.
Vēl viens būtisks faktors ir vīrusa nonākšana vietās, kuru iedzīvotāji ar to iepriekš nav saskārušies un kuriem nav imunitātes.
Papildus tam Pasaules Veselības organizācija (PVO) 24.aprīlī paziņoja, ka pagaidām nav pierādījumu, ka tiem cilvēkiem, kas atveseļojušies no Covid-19, būtu izveidojusies imunitāte, kas viņus pasargātu no atkārtotas inficēšanās.
Kāpēc nebija otrā SARS viļņa?
2002. un 2003. gada SARS (smagais akūtais respiratorais sindroms) epidēmija, kas izplatījās Āzijā, nesasniedza pandēmijas apmērus.
Arī SARS epidēmiju izraisīja koronavīruss, tomēr tas nebija tik lipīgs kā koronavīruss, kas izraisa Covid-19.
Ebolas vīruss ir vēl viens patogēns, kas ir salīdzinoši jauns. Āfrikā periodiski tiek reģistrēti Ebolas vīrusslimības uzliesmojumi, tomēr tie nekad nav bijuši pietiekami spēcīgi, lai izplatītos visā pasaulē.
Kādas ir iespējas, ka tiks piedzīvots otrais Covid-19 vilnis?
Liela daļa pasaules joprojām cīnās, lai pakļautu kontrolei pirmo Covid-19 vilni.
Valstīs, kur vīrusa izplatību izdevies ierobežot, tas galvenokārt ticis panākts, nosakot pārvietošanās ierobežojumus, kas neļauj vīrusam izplatīties.
Tomēr brīdī, kad šie ierobežojumi tiek atkal atcelti un cilvēki atkal masveidā dodas ārā, viņi joprojām ir uzņēmīgi pret vīrusu, kas otro vīrusa izplatības vilni padara par ticamu iespējamību.
Kā novērst otro vilni?
PVO iesaka noteiktos cilvēku pārvietošanās ierobežojums atcelt pakāpeniski, lai novērotu situācijas attīstību, un tikai tad lemt par ierobežojumu atcelšanas turpināšanu.
Tāpat ļoti būtiski ir veikt plaša mēroga iedzīvotāju testēšanu un iegūt iespējami plašu informāciju par cilvēkiem, kas bijuši saskarsmē ar inficētām personām.
Valstu veselības aprūpes iestādēm jādara viss iespējamais, lai identificētu maksimāli daudz inficēto cilvēku un nepieciešamības gadījumā viņus izolētu. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kas nesen bijuši kontaktā ar inficētajiem.
Tāpat ir iespējams, ka galu galā vīrusam būs pakļauts tik liels skaits cilvēku, ka izveidosies pūļa imunitāte, vai arī ar panākumiem vainagosies zinātnieku centieni vakcīnas izstrādē.