Covid-19 slimību izraisošā koronavīrusa izplatīšanās kontekstā daudzas pasaules valstis ir noteikušas plašus pārvietošanās ierobežojumus un ieviesušas stingrus sociālās distancēšanās noteikumus, tādējādi mazinot vīrusa iespējas netraucēti izplatīties.
Ir vairāki iespējamie scenāriji. Gripas gadījumā vīrusa izplatību veicina auksta laika iestāšanās, šāds scenārijs ir iespējams arī koronavīrusa gadījumā. Pastāv arī patogēna mutācijas iespējamība. Gripas vīruss mutē gandrīz pastāvīgi.
1918.gada rudenī aizsākās spāņu gripas epidēmijas otrais vilnis – tas izraisīja lielāko daļu toreizējās pandēmijas nāves gadījumu.
Daļa pētnieku uzskata, ka otro spāņu gripas vilni izraisīja vīrusa mutācijas, kā rezultātā vairuma cilvēku imūnsistēma to vairs neatpazina.
Vēl viens būtisks faktors ir vīrusa nonākšana vietās, kuru iedzīvotāji ar to iepriekš nav saskārušies un kuriem nav imunitātes.
Papildus tam Pasaules Veselības organizācija (PVO) 24.aprīlī paziņoja, ka pagaidām nav pierādījumu, ka tiem cilvēkiem, kas atveseļojušies no Covid-19, būtu izveidojusies imunitāte, kas viņus pasargātu no atkārtotas inficēšanās.
Kāpēc nebija otrā SARS viļņa?
2002. un 2003. gada SARS (smagais akūtais respiratorais sindroms) epidēmija, kas izplatījās Āzijā, nesasniedza pandēmijas apmērus.
Arī SARS epidēmiju izraisīja koronavīruss, tomēr tas nebija tik lipīgs kā koronavīruss, kas izraisa Covid-19.
Ebolas vīruss ir vēl viens patogēns, kas ir salīdzinoši jauns. Āfrikā periodiski tiek reģistrēti Ebolas vīrusslimības uzliesmojumi, tomēr tie nekad nav bijuši pietiekami spēcīgi, lai izplatītos visā pasaulē.