Viņš uzskata, ka Covid-19 apkarošanai lietderīgi būtu izskaitīt vīrusa reprodukcijas koeficientu, kas rāda, cik cilvēkiem viens inficētais šo vīrusu nodod tālāk. Taču vienlaikus Briģis norāda, ka šai matemātiskajai metodei ir arī savi trūkumi, un nav zināms, cik precīzi dati par slimības izplatību ir pieejami.
Profesors stāstīja, ka aprēķins ir ļoti sarežģīts, un atkarībā no gala skaitļa, kas ir lielāks vai mazāks par vieninieku, secināms, vai epidēmija dilst vai pieņemas spēkā. Briģis pieļāva, ka šādus aprēķinus varētu veikt kolēģi no RSU Statistikas laboratorijas un Latvijas Universitātes zinātnieki, taču iniciatīvai jābūt Veselības ministrijas pusē.
Zinātnieks stāstīja, ka par slimības izplatības samazināšanos var runāt tikai divos gadījumos - ja ir izveidojusies tā sauktā kolektīvā imunitāte, par ko pašlaik nav pamata runāt, jo ir jāizslimo 60% iedzīvotāju, vai ja ir bijusi efektīva distancēšanās.
"Tas nozīmē, ka distancēšanās politika ir jāturpina. Cilvēki sāk pagurt no distancēšanās, un tas ir bīstami, jo, atvieglojot distancēšanos, to var uztvert vieglprātīgi," komentēja Briģis.