"Distancēto sarunu seriāla" 4. epizodē viesosies Toms Grēviņš; šīs sērijas fokusā - fiziskā pašsajūta krīzes laikā (1)

Jaunās interneta tiešsaistes notikumu sērijas "Distancētu sarunu seriāls" ceturtajā epizodē "Lai labi justos – kusties!" uzņēmēja, improvizācijas trenere Aija Iesalniece par fizisko pašsajūtu krīzes laikā sarunājās ar treneri, fizioterapeiti, VingroSev.lv līdzīpašnieci Diānu Stupeli, skrējienu sērijas "Stirnu buks" organizētāju Rimantu Liepiņu, "Elektrum Olimpiskā centra" vadītāju Zani Grundiņu-Arāju, Latvijas Universitātes profesori, optometristi un redzes zinātnes vadošo pētnieci Guntu Krūmiņu, kā arī dīdžeju, radio un TV personību Tomu Grēviņu. Raidījumā ar video pamācību ikdienas pavingrošanā piedalījās arī sertificēta fitnesa trenere Marta Kešāne.

Diāna Stupele uzsvēra, ka kustoties cilvēks var veikli tikt vaļā no dažādiem galvā saradušamies “rāmīšiem”. Turklāt runa nav tikai par intensīvu vingrošanu, jo patiesībā jebkura pastaiga jau pozitīvi iedarbojas uz cilvēka emocionālo stāvokli. Tā vietā, lai uzreiz piespiestu sevi nemitīgi vingrot, daudz lietderīgāk ir izdomāt, kāda veida kustēšanās pašam sagādā vislielāko prieku, un sākt nodarboties ar to.

Rimants Liepiņš savukārt aicināja cilvēkus beigt sēdēt mājās un doties ārā dabā, lai “dotu pa muti” ļaunajam kortizolam organismā un tā vietā ķertu rokās laimes hormonus endorfīnus. Sēžot sasmakušā dzīvoklī tos noķert būs pagrūti, it īpaši, ja tajā var nākties sēdēt vēl visu šo atlikušo gadu. Viņš ir pārliecināts, ka tad, kad cilvēks izdomā kaut ko darīt, tad ar nelielu piespiešanos arī iet, dara un, kas nav mazsvarīgi, var izdarīt. Vajag tikai iesākt.

Zane Grundiņa-Arāja tiešsaistē atklāja, ka viņas dzīve kļuvusi aktīvāka kā jebkad agrāk, jo ir iespējams izdarīt daudz ko, kam iepriekš īsti nebija laika. Tajā skaitā, piekrītot Rimantam, nomainīt tēmturi #PaliecMājās pret #SācSportot. Viņa ir pārliecināta – ja cilvēks sāk regulāri kustēties un doties svaigā gaisā, tad organismam drīz vien tā jau kļūst par nepieciešamību. Turklāt sākt kustēties nav par vēlu nevienā vecumā.

Gunta Krūmiņa tiešsaistē uz šo laiku paskatījās no optometrista skatpunkta, uzsverot, ka arī redzei šobrīd ir liels pārbaudījums un arī to var atslogot un patrenēt. Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka nemitīgajā dažādu ekrānu patērēšanas režīmā nepieciešamas arī pauzes. Tāpat svarīga ir mājās iekārtotā darba vide, kuras viens no pozitīviem nosacījumiem ir iespēja ik pa laikam paskatīties ārā pa logu, tādā veidā mainot acu fokusēšanos no tuvuma uz tālumu, kas palīdz tām atpūsties. Tāpat viņa piekrīt pārējiem runātājiem, ka jāatceras ik pa laikam izkustēties. Kaut vai paknosīties pie datora, pat ja vecāki un skolotāji savulaik mācījuši, ka jāsēž kārtīgi un vienā pozā.

Kā tieši ikdienā iespējams ik pa laikam izkustēties, videosveicienā nodemonstrēja Marta Kešāne, savukārt Toms Grēviņš šajā gadījumā bija tā saucamais “cilvēks no tautas”, kurš tiešsaistē padalījās savā pieredzē, kā būtībā no nulles punkta pamazām ticis līdz skriešanai maratonos. Tas aizrāvis jau tik ļoti, ka tagad radušos brīvo laiku viņš nolēmis veltīt tam, lai ar trenera palīdzību iemācītos skriet pareizi. Nekas nav neizdarāms, ja tas iepatīkas!

"Distancēto sarunu seriāla" piektajā epizodē "Krīze kā iespēja. Vai tiešām?" 7. maijā pulksten 18.00 tiks runāts par to, ko var vai tomēr nevar uzsākt pēkšņi radušās jaunās situācijas laikā.