Plēsēju apdzīvotā Sahāra pirms 100 miljoniem gadu bija bīstamākā vieta uz Zemes

Vairāk nekā pirms 100 miljoniem gadu Sahāra bija ne mazāk bīstama, tomēr pavisam citu iemeslu dēļ, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “ZooKEys”. 

Nesenajos izrakumos Marokas dienvidaustrumos pētnieki atklāja daudzas mežonīgu aizvēstures plēsēju atliekas, to skaitā lidojošus reptiļus un mūsdienu krokodiliem līdzīgus plēsējus. Šīs atliekas ir daļa no fosiliju grupas, ko paleontologi dēvē par “Kem Kem grupu”. 

Vēlīnajā krīta periodā pirms 100 miljoniem gadu Sahārā bija plašs upju tīkls, kas sniedza labvēlīgus apstākļus dažādu sauszemes un ūdens dzīvnieku attīstībai. Pētnieki saka, ka toreiz Sahārā dzīvoja daži no lielākajiem plēsējiem, kas jebkad staigājuši pa Zemes virsmu.

Piemēram, ar asiem zobiem bruņotais karharodontozaurs bija desmit metru garš un savu upuri saplosīja ar saviem līdz pat 20 centimetru garajiem, asajiem zobiem, kas atradās ārkārtīgi spēcīgā žoklī. 

Pēc izmēra līdzīgs, tomēr krietni slaidāks bija deltadromejs, kura fiziskās īpašības ļāva tam būt ātrākam un veiklākam par citiem dinozauriem. 

Līdz ar šiem abiem bīstamajiem plēsējiem Sahāru apdzīvoja arī virkne lidojošo reptiļu jeb pterozauru, kā arī dažādi mūsdienu krokodiliem līdzīgi reptiļi. 

“Tā bez šaubām bija pati bīstamākā vieta uz Zemes planētas vēsturē; vieta, kur cilvēks pārāk ilgi neizdzīvotu,” preses relīzē rakstīja pētījuma galvenais autors Nizars Ibrahims. 

Zemūdens pasaule antīkajā Sahārā arī bija ne mazāk bīstama vājākiem dzīvniekiem. 

“Šī vieta bija pilna ar gigantiskām zivīm, to skaitā milzīgām haizivīm,” komentēja viens no pētījuma autoriem Deivids Martils. 

Lai sniegtu labāku ieskatu Āfrikas dinozauru laikmetā, Ibrahims, Martils un kolēģi izpētīja un salīdzināja “Kem Kem grupas” fosilijas no dažādiem kontinentiem. 

“Šis ir gandrīz gadsimta visaptverošākais darbs par Sahāras mugurkaulnieku fosilijām, kopš slavenais vācu paleontologs Ernsts Štromers 1936. gadā publicēja savu pēdējo apjomīgo darbu,” piebilda Martils.