Ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu noteiks pēc 4x4 principa (34)

Kā pirmais nosacījums tiks vērtēta epidemioloģiskā situācija, proti Covid-19 pozitīvo gadījumu skaits, to īpatsvars pret testēto kopskaitu, kā arī mirušo un stacionēto pacientu skaits.

Vienlaikus vērtēs arī to, vai veidojas jauni uzliesmojumi.

Otrā joma būs veselības aprūpes sistēmas noslodze, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta noslogotība, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) spēja izsekot inficēto cilvēku kontaktpersonām, kā arī Latvijas veselības aprūpes sistēmas gatavība kopumā.

Tāpat tiks vērtēta situācija ārvalstīs, kas ir mazāk atkarīga no Latvijas valdības rīcības, tomēr, neraugoties uz to, šim faktoram ir būtiska ietekme uz Latvijā ieviesto drošības pasākumu nepieciešamību.

Kā pēdējā kategorija tiks skatīta kopējā sabiedrības drošība, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģiskā labklājība un noturētspēja, stāstīja Viņķele.

Tādējādi, vadoties pēc šiem kritērijiem, četru nedēļu laikā būtu iespējams pārskatīt ieviestos drošības pasākumus.

Vienlaikus ministre mudināja iedzīvotājus turpināt ievērot noteiktos sociālās distancēšanās pasākumus, jo īpaši gaidāmajās pavasara brīvdienās, tādējādi, "lai līdz 12.maijam būtu iespējams nākt klajā ar kādu nosacījumu pārskatīšanu," piebilda Viņķele.

Kā skaidroja ministre, gan mūsu epidemiologu un infektologu, gan Pasaules Veselības organizācijas teiktais apliecina, ka

jaunais veids kā vērtēt ieviesto drošības pasākumu efektivitāti ir lēzena virzīšanās pa soļiem un konstanta situācijas novērtēšana.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs vēstīja, ka jau astoņas nedēļas Latvijā notiek Covid-19 izplatīšanās, bet "četras nedēļas tiek novērota saslimstības samazināšanās, kas dod Latvijai pamatu domāt par pasākumu mīkstināšanu".

Tomēr epidemiologs kliedēja pastāvošos mītus par Covid-19, norādot, ka

saslimstības krišanās nav nedz klimata ietekme, nedz izmaiņas vīrusa infekciozitātē, nedz arī attiecināmas uz imunitātes veidošanos.

Perevoščikovs uzsvēra, ka primārais faktors novērotajā saslimstības kritumā ir ieviesto drošības pasākumu efektivitāte.

Tāpat SPKC eksperts mudināja apzināties, ka ar pasākumu mīkstināšanu saslimstība pieaugtu, tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka šī mīkstināšana notiek pārāk strauji. Perevoščikovs uzsvēra, ka ir būtiski saglabāt samērīgumu.

Tādējādi, epidemiologs secināja, ka vajadzētu turpināt novērot saslimstību nākamās trīs nedēļas, pirms nonākšanas pie konkrētiem slēdzieniem par turpmākajiem drošības pasākumiem.

Viņķele arī informēja, ka, ņemot vērā turpmāko Covid-19 izplatību un raugoties uz Dānijas pieredzi, kur nesen tika atsākta pirmsskolas izglītības iestāžu darbība,

nākamnedēļ valdībā plānots vērtēt bērnudārzu atvēršanu.

"Bērnudārzu atvēršana iespējams ir viens no efektīvākajiem ekonomikas atdzīvināšanas pasākumiem," skaidroja politiķe.

Vienlaikus ministre atgādināja par šonedēļ ieviesto iespēju bērnudārzu darbiniekiem saņemt valsts apmaksātas Covid-19 analīzes, kas ir viens no soļiem drošas bērnudārzu funkcionēšanas ieviešanai.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs mudināja pirms bērnudārzu atvēršanas izvērtēt daudz dažādus potenciāli ieviešamus pasākumus, kas būtu nepieciešami, lai nodrošinātu drošu bērnudārzu funkcionēšanu.

Epidemiologs norādīja, ka tie būtu līdzīgi kā citu infekcijas slimību izplatības gadījumos un to starpā varētu arī ieviest ierobežojumus uz bērnu skaitu grupās.

Vienlaikus Perevoščikovs apšaubīja veidlapu jeb apliecinājumu nozīmīgumu, norādot, ka būs jāizvērtē cik lietderīgi tie vispār būtu.

Kariņš: Nākamnedēļ valdība sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus

Nākamnedēļ, 7.maijā, Ministru kabinets sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus, otrdien pēc valdības sēdes atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka otrdien valdība uzklausījusi Krīzes vadības padomes sagatavoto informatīvais ziņojumu, kas savā ziņā esot "riska analīze par iespējamu izeju no ārkārtējās situācijas".

"Nākamnedēļ plānojam pārskatīt pieņemtos lēmumus par noteiktajiem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā. Skatīsimies, kurus ierobežojumus pakāpeniski atcelt, vienlaikus ņemot vērā cilvēku veselības un drošības aspektus. [Covid-19 krīze] nav īslaicīgs pasākums, bet jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, ļaujot attīstīties arī ekonomikai," uzsvēra Kariņš.

Premjerministrs atzina, ka sabiedrībā lēnām veidojas apziņa, ka kaut kādā veidā būs jāiemācās sadzīvot ar Covid-19, jo šī slimība tik drīz nepazudīs.

Pašvaldības pašas varēs noteikt kritērijus nomas maksas atvieglojumu noteikšanai uzņēmumiem un NVO

Pašvaldības pašas varēs noteikt kritērijus nomas maksas atvieglojumu noteikšanai uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO), paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi noteikumos par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību.

23.aprīlī Saeimā tika atbalstīti grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", paredzot, ka pašvaldības dome ar lēmumu noteikt nomas maksas atvieglojumu saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā attiecīgās pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu.

Lai pašvaldībām būtu iespējams piemērot šīs izmaiņas, bija nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu saistībā ar Covid-19 izplatību.

Ar grozījumiem noteikumos pašvaldībām tiek paredzēta iespēja saistošajos noteikumos noteikt citu nomas maksas samazinājuma gradāciju, kas piemērojama pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomas līgumiem.

Tāpat grozījumi noteikumos paredz pašvaldībām iespēju noteikt kritērijus, kādiem ir jāatbilst atbalsta saņēmējiem. Turklāt nomnieka atbilstība kritērijiem tiks vērtēta iesnieguma iesniegšanas dienā, nevis šogad 29.februārī, kā tas noteikts spēkā esošajā regulējumā.

Vienlaikus noteikumos precizēts, ka nomas maksas samazinājums tiek piemērots atbilstoši nomnieka attiecīgā mēneša ieņēmumu no saimnieciskās darbības procentuālajam samazinājumam, bet nepārsniedzot 90% no nomas līgumā noteiktās nomas maksas.

No noteikumu grozījumiem izriet, lai saņemtu nomas maksas atvieglojumus, nomniekam būs jāiesniedz iznomātājam iesniegums, kurā būs jānorāda atbilstība ieņēmumu samazinājuma kritērijam, kā pamatojumu pievienojot, piemēram, operatīvo bilanci vai citus grāmatvedības dokumentus, kas sniedz informāciju par komersanta saimnieciskās darbības ieņēmumiem attiecīgajos periodos.

Reirs: Arī valsts iestādes varēs atbrīvot uzņēmumus un NVO no nomas maksas

Arī valsts iestādes varēs atbrīvot uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas (NVO) no nomas maksas ārkārtējās situācijas dēļ, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs informēja par šodien Ministru kabinetā pieņemto lēmumu, ka pašvaldības pašas varēs noteikt kritērijus nomas maksas atvieglojumu noteikšanai uzņēmumiem un NVO.

Vienlaikus viņš norādīja, ka plānots izstrādāt attiecīgus grozījumus regulējumā, kas arī valsts iestādēm ļaus atbrīvot uzņēmumus un NVO no nomas maksas.

Finanšu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Reirs virzīs attiecīgus grozījumus likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", bet pēc tam šīs izmaiņas tiks ietvertas "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību".