Bondars neizslēdz vēršanos ST un ECT (10)

Bondars norādīja, ka, lai domātu par turpmāko rīcību, viņam sākotnēji kopā ar advokātu rūpīgi jāiepazīstas ar argumentāciju, kas bijusi pamatā Senāta Civillietu departamenta atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu.

Politiķis prognozēja, ka ar Senāta lēmumu process nebūs beidzies, proti, viņš pieļauj iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties ST un ECT. Bondars uzskata, ka viņa līdz šim paustie argumenti tiesai nav saņēmuši pietiekamu izvērtējumu.

"Gribu redzēt argumentus, ko uzrakstīja tiesnese. Mēs uzrakstījām virkni argumentu, bet neredzu nevienu iemeslu [lai neierosinātu kasācijas tiesvedību]," teica politiķis.

Bondars solīja, ka par savu turpmāko rīcību viņš informēs tuvāko dienu laikā.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.

Lietā kā atbildētāji ir septiņi bijušie likvidējamās "Latvijas krājbankas" valdes locekļi - Ivars Priedītis, 13.Saeimā ievēlētais Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova. "TV3" ziņas pērn janvārī vēstīja, ka tiesa ir apķīlājusi Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt zaudējumus šajā lietā.