Intīms un juteklisks ieskats 19. gadsimta Parīzes bordelī

Domājot par franču gleznotāju Anrī de Tulūzu-Lotreku, pirmās prātā nāk viņa radītās krāšņās ainas, kas bagātas ar melnām neilona zeķēm, baltiem apakšsvārkiem, platmalēm, sarkanām šallēm un pilnām deju zālēm. Mazāk zināmas, tomēr ne mazāk izcilas ir viņa attēlotās intīmās ainas no 19. gadsimta Parīzes bordeļa.  

Tuvojoties 1892. gada beigām, kāds Parīzes bordelis nolīga Lotreku, lai viņš izdekorē salonu. Viņš to arī izdarīja, radot sešpadsmit apgleznotu paneļu sēriju, kurā katrā attēlota cita tur strādājošā prostitūta. 

Tajā laikā Lotreks arī pats nevairījās baudīt bordeļa sniegtos pakalpojumus, ilgus periodus tur pat dzīvojot. Acīmredzot viņš tur tika uztverts kā draugs un uzticības persona, kuram bija ļauts vērot prostitūtu ikdienas dzīvi daudz tuvāk nekā citiem.  

Rezultātā viņš radīja simtiem ar bordeli saistītu mākslas darbu, to skaitā intīmās gultas ainas, kas, iespējams, viņa aizrautību ar bordeli parāda vislabāk. 

Glezna, kas zināma vienkārši kā “Gulta”, no šīs sērijas ir pati slavenākā. Tajā attēlotas divas sievietes, kas, guļot gultā, skatās viena otrai acīs. Savukārt kādā citā gleznā, šķiet, attēlots tas pats pāris skūpstoties. 

Kā rakstīts blogā “Secret Lesbians”, “Lotreka lesbisma attēlošana savos darbos ir īpaša tāpēc, ka tā nefetišizē seksuālu tuvību starp divām sievietēm un nav veidota kā pornogrāfija vīriešu acīm. Lotreks centās uztvert sīkus maiguma brīžus to sieviešu dzīvē, kuras viņš satika, un viņš to izdarīja cilvēciski un jutekliski.” 

Konstruētas seksualitātes un fantāzijas pasaulē Lotreks atrod īstas attiecības un atklāj mums homoseksuālu sieviešu sadzīvi 19. gadsimtā.