Pandēmijas ietekmē miljardieri kļuvuši vēl bagātāki, kamēr desmitiem miljonu cilvēku cīnās par izdzīvošanu (77)

Kā vēsta “Forbes”, atsaucoties uz Politisko pētījumu institūtu ASV, koronavīrusa krīzes laikā miljardieru dzīves līmenis pat ir uzlabojies, bet parastie amerikāņi domā, kā tikt galā ar krīzi. Tiek norādīts, ka kopš marta vidus ASV darbu zaudējuši vairāk nekā 26 miljoni cilvēku. Tikmēr summa, ko miljardieri ir samaksājuši nodokļos, kopš 1980. gada ir kritusies par 79%.

Lai arī sākotnēji miljardieri krīzes dēļ piedzīvoja zaudējumus, kopumā kopš marta vidus daļai miljardieru kopējais bagātību apjoms ir palielinājies par 308 miljardiem dolāru. Kopumā miljardieriem pieder 3,2 triljonus dolāru lielas bagātības, un šis rādītājs ir par 1130% lielāks nekā 1990. gadā.

Tā, piemēram, 15. aprīlī “Amazon” dibinātājs un vadītājs Džefss Bezoss savu jau tā neticamo bagātību papildināja ar vēl 25 miljardiem dolāru, kas nopelnīti pandēmijas laikā. Savukārt videokonferenču rīka “Zoom” dibinātājs un vadītājs Ēriks Juans strauji audzējis savas bagātības, kas nu sasniegušas 2,58 miljardu dolāru atzīmi. Jāatzīmē, ka šis kāpums noticis pēc tam, kad pandēmijas sākumposmā šie cilvēki piedzīvoja savu uzņēmumu akciju vērtības kritumu.

Miljardieri Bezoss, viņa bijusī sieva Makenzija Bezosa, Juans, bijušais “Microsoft” vadītājs Stīvs Balmers un Īlons Masks katrs pandēmijas laikā ir pieredzējis savas bagātības palielināšanos par vismaz vienu miljardu dolāru. Bezoss, Bils Geitss un Vorens Bafets kopā var lepoties ar tādām bagātībām, kas ir lielākas nekā desmitiem miljonu nabadzīgāko ASV iedzīvotāju līdzekļi. Tiek norādīts, ka ASV 78% iedzīvotāju dzīvo pēc principa “no algas līdz algai”, bet 20% iedzīvotāju pēdējo mēnešu laikā vispār nav bijis ienākumu.

Tādējādi, pateicoties ASV valdības noteiktajiem atbalsta pasākumiem, bagātie kļūst vēl bagātāki. Vairāku triljonu dolāru vērtais atbalsta plāns iekļāva finansiālu palīdzību nelielo uzņēmumu īpašniekiem.

Tomēr, pateicoties dažādām shēmām, lauvas tiesu no šīs programmas saņēma tieši lielo kompāniju īpašnieki.

Kamēr desmitiem miljoni amerikāņu cīnās par to, kā nopirkt tualetes papīru un citas pirmās nepieciešamības preces, lai nodrošinātu visu nepieciešamo bērnu mācībām mājās un rūpētos par sasirgušajiem ģimenes locekļiem, un vienkārši spētu nodzīvot dienu, turīgākie cilvēki jauniegūtās bagātības iegulda jahtās un privātajās lidmašīnās.

Deivids Gefens, kurš ir zināms mūzikas un kino industrijā, var lepoties ar 7,7 miljardu dolāru lielām bagātībām, liecina “Forbes” rīcībā esošā informācija. Gefens kļuva par skandalozu piemēru tam, ka koronavīrusa laikā visa sabiedrība tomēr “nav vienā laivā”, jo Gefens burtiski aizkuģoja uz mazāk apdzīvotām salām. Nu jau dzēstajā “Instagram” profilā Gefens rakstīja, ka “izolējās Grenadīnu salās, tādējādi aizbēgot no Covid-19”.

Daudzi uzskata, ka ir ļoti neētiski, ka pasaulē esošas nelaimes laikā daļa cilvēku nopelna “nedabiski daudz naudas”. Tiek norādīts, ka vismaz pandēmijas laikā par akcijām iegūtā bagātība būtu jāsadala, piemēram, sabiedrībai nozīmīgām nozarēm.

ASV ir bijuši aicinājumi Kongresam radīt “Pandēmijas peļņas ieguvēju uzraudzības komiteju” – līdzīgu, kādu savulaik radīja bijušais ASV prezidents Harijs Trumens. Viņš savulaik radīja “Senāta Īpašo nacionālās aizsardzības programmas izmeklēšanas komiteju”, kas Otrā pasaules kara laikā izmeklēja korupcijas lietas un gadījumus, kad cilvēki iedzīvojās uz kara laika rēķina.

Bezoss ir talantīgs biznesmenis un viens no ievērojamākajiem uzņēmējiem mūsdienu vēsturē. Tomēr – ja faktiski visi fiziskās tirdzniecības veikali ASV, kas ir “Amazon” konkurenti, pēc valsts rīkojuma ir slēgti, lai cilvēki varētu palikt mājās, tad “Amazon” pat pieņem darbā tūkstošiem jaunu strādājošo, lai spētu apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc e-komercijas pakalpojumiem.

Faktiski tas pats attiecas uz citām kompānijām, kā “Apple”, “Google” un “Microsoft”, kas šajā situācijā ieņem ļoti izdevīgu tirgus situāciju – teju monopolu. Šīm kompānijām ir ietekme, kā arī ļoti liela rocība naudas ziņā, kā arī savi cilvēki politiskajās aprindās, kas šīs kompānijas padara teju neaizskaramas. Tomēr vēsturē ir arī piemēri, kad nepatīkami laiki piemeklē arī kompānijas, kurām ir pārāk liela vara un kontrole, piemēram, ASV mobilo sakaru operatoru “AT&T”.

Kā norāda “Forbes”, kapitālisma sistēma ironiski ir pārvērtusies par kaut ko līdzīgu sociālismam, reaģējot uz Covid-19 ierobežošanu. Tas pats attiecas arī uz ekonomiku – par miljardieriem kļūst cilvēki, kuri radījuši inovatīvus un noderīgus pakalpojumus. Tādējādi ne visi miljardieri ļaunprātīgi izmanto savu iegūto varu, bet daļa – ziedo savu nopelnīto naudu, lai palīdzētu cīņā pret koronavīrusu.