Pagājušajā gadā faktiski izcirstais koksnes apjoms Latvijā bija 13,34 miljoni kubikmetru, kas ir par 0,48 miljoniem kubikmetriem vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākais izcirstās koksnes apmērs kopš uzskaites sākuma, liecina Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija.
Pērn Latvijā izcirsts lielākais koksnes apmērs kopš sākta uzskaite (22)
Gandrīz puse jeb 49,7% no pērn faktiski izcirstā kopējā koksnes apmēra - 6,63 miljoni kubikmetru koksnes - iegūti valsts mežos un 6,71 miljoni kubikmetru jeb 50,3% no kopējā izcirstā koksnes apjoma - privāto meža īpašnieku, pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos.
Izcirstās koksnes apjoms valsts mežos pērn bijis par 0,69 miljoniem kubikmetriem lielāks nekā iepriekšējā gadā, bet pārējos mežos tas ir samazinājies par 0,21 miljoniem kubikmetru. Kopumā pērn pārējos mežos ir izcirsts par 0,08 miljoniem kubikmetru vairāk nekā valsts mežos.
VMD norāda, ka pavisam kopā nocirstās koksnes apmērs pērn ir sasniedzis lielāko izcirstās koksnes apjomu kopš uzskaites sākuma.
Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka meža īpašnieki cerēja uz augstām kokmateriālu uzpirkšanas cenām, jo 2018.gadā koksnes cena bija augsta un pēc inerces augstu cenu gaidīja arī 2019.gadā.
Dienestā pieļauj, ka aktīvākā koku ciršanā rezultējās informācija par dabas skaitīšanu un neziņa par turpmāko, kas meža īpašniekos izsauca ažiotāžu. Kā vēl viens iemesls ciršanas apjoma palielinājumam pārējos mežos VMD ieskatā varētu būt tas, ka juridiskās personas laikus slēgušas līgumus par koksnes piegādēm, kuru izpildei tika veikta koku ciršana, neraugoties uz koksnes cenu kritumu.
Valsts mežos maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu pieciem gadiem nosaka 2015. gada 16. novembra Ministru kabineta rīkojums, savukārt pārējos mežos maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apmēru pašlaik neregulē. Par iepriekšējā kalendārajā gadā veikto mežsaimniecisko darbību meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņā ar Meža likumu līdz 1.februārim iesniedz pārskatu VMD.