LU Botāniskajā dārzā tūlīt klāt magnoliju pilnzieda laiks

Magnoliju ziedēšana katru gadu esot gaidīts notikums LU Botāniskajā dārzā, kas iezīmē aktīvās kolekciju ziedēšanas sezonas sākumu. Pēc LU paustā, Latvija ir viens no tālākajiem ziemeļu punktiem, kur magnolijas iespējams audzēt āra apstākļos, tiesa, tikai izturīgākās sugas un šķirnes.

Tāpat universitāte uzsver, ka magnoliju kolekcija, kas apskatāma LU Botāniskajā dārzā, ir senākā magnoliju kolekcija Latvijā - vecākās magnolijas sasniegušas jau 60 gadu vecumu un lielu koku izmērus.

Kopumā botāniskā dārza brīvdabas ekspozīcijā ir apskatāmas 19 magnoliju sugas, šķirnes un varietātes.

LU informēja, ka paleobotānikas pētījumi liecina, ka magnolijas ir vieni no senākajiem segsēkļiem-ziedaugiem pasaulē un zinātnieki uzskatot, ka magnoliju lielie, iespaidīgie ziedi ir saistīti ar seno augu izcelsmes vēsturi - laikā, kad radās magnolijas, bites vēl nebija gana daudz, lai kokus apputeksnētu, un par galvenajiem magnoliju apputeksnētājiem kļuvušas vaboles.

Lai vaboles ar savu relatīvi lielo izmēru un svaru ziedus nenolauztu, tie esot attīstījušies lieli un izturīgi un šīs īpašības magnoliju ziedi ir saglabājuši līdz pat mūsdienām.

Pēc universitātes paustā, arī mūsdienās magnoliju ziedus apputeksnējot galvenokārt dažādas vaboles, kā arī vējš.

Šobrīd visas pazīmes liecina, ka magnoliju kolekcija varētu sasniegt savu pilnziedu tuvākajā laikā. To, cik ilgi pilnzieds turpināsies, dārza ekspertiem paredzēt esot grūti, jo magnoliju ziedēšanas ilgumu stipri ietekmē laikapstākļi.

LU Botāniskā dārza āra teritorija ir gana plaša, lai to varētu apmeklēt droši, pauda LU, tomēr tiek atgādināts, ka botāniskā dārza apmeklējuma laikā ir jāievēro visi noteiktie Covid-19 vīrusa ierobežošanas piesardzības pasākumi un jāizvairās no drūzmēšanās.

LU Botāniskā dārza siltumnīcas apmeklētājiem līdz 12.maijam ir slēgtas un apmeklētājiem pieejama tikai āra teritorija.