Izmantojot Latvijas pasta norēķinu sistēmu, ātrajos kredītos izkrāpj tūkstošus (11)

Bez bankas konta nav iespējams paņemt arī ātro kredītu. Tomēr blēžu grupai ar smalku shēmu ir izdevies apiet šo problēmu. Noziedznieki ir atraduši caurumu Latvijas finanšu sistēmā.

Vājais posms ir izrādījies Latvijas pasts. Pasta norēķinu sistēmā krāpnieki ar viltotiem dokumentiem ir atvēruši kontus, no ātro kredītu un līzinga  kompānijām  paņēmuši kredītus. Aizņēmumi uzkarināti cilvēkiem, kas par darījumiem neko nezina, bet tagad ir spiesti cīnīties pret ātro kredītu firmām. 

Aivars ir vidēji turīgs uzņēmējs, kura rezerves daļu piegādes firma  darbojas jau 15 gadus. Viņa un uzņēmuma finanšu reputācija ir laba, nav bijusi nepieciešamība aizņemties, arī nodokļi maksāti laikus. 

Taču janvārī negaidīti Aivars ir nokļuvis ātro kredītu parādnieku melnajos sarakstos, lai gan kredītus nav ņēmis. 

Kredītinfomācijas biroja reģistrā uzņēmējs konstatējis, ka kavējis maksājumus vairāk nekā mēnesi un ir parādā 5000 eiro.  Pēc Aivara iesnieguma policijā uzsākts kriminālprocess. Izmeklētāji ieteikuši doties uz pasta nodaļu un palūgt Pasta norēķinu sistēmas izdruku. 

Nauda izņemta vairākos maksājumos divu dienu laikā dažādās pasta nodaļās. Izņemtās summas bijušas 500 eiro, 2000 eiro un vairākas reizes arī 3000 eiro.  Pastā uzņēmējs uzzinājis, ka kāda persona Pasta norēķinu sistēmā atvērusi kontu uz viņa vārda, izmantojot personas identifikācijas karti. 

Latvijas pasta nodaļās personu dokumentus pārbauda nederīgo dokumentu reģistrā, lai kontu neatvērtu ar zagtām vai pazaudētām personu apliecībām.  Taču šis instruments ir nederīgs, ja klients uzrāda viltotu dokumentu. Tad no reģistra pienāk tāda pati atbilde kā par derīgu – šāds dokuments nav reģistrēts nederīgo dokumentu datu bāzē. 

Latvijas pasts izmanto nederīgo dokumentu reģistru, taču tam pieejams ir arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošais derīgo dokumentu reģistrs. Tajā var saņemt pilnu informāciju par dokumentu. Arī bildi. 

Droša un ticama klientu identifikācija ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jānodrošina finanšu pakalpojumu sniedzējiem.  Pirms gada pasts nonāca Finanšu un kapitāla komisijas uzraudzībā, kad finanšu sistēmā notika lielās pārmaiņas, lai Latviju neiekļautu Moneyval pelēkajā sarakstā. Pasts skaidro, ka FKTK klientu identifikācijas kārtību atzinusi par pietiekamu. Komisijā to noliedz.

Blēžus izdevās aizturēt, pateicoties Latvijas pasta darbiniekiem. Kad uzņēmums sapratis, ka tiek krāpts, izlemts izlikt krāpniekiem lamatas. Uzdevums nav bijis viegls, jo uzņēmumam ir ap 300 pasta nodaļu, krāpnieki darījumus veica visās Latvijas malās.

Šobrīd policija aizturējusi vairākas personas. Vairāki no aizturētajiem jau iepriekš sodīti. Viens no viņiem ir apcietinājumā.  Izmeklēšanā ir sākuma stadijā, tāpēc policija vēl plašu informāciju nesniedz. 

Vispirms krāpniekiem bija jāatrod personas ar nevainojamu finanšu reputāciju, kam ātro kredītu firmas bez liekiem jautājumiem aizdotu naudu. Tad bija jāizgatavo viltota ID karte, kurā ir upura vārds, uzvārds un personas kods, bet krāpnieka bilde un neīsts dokumenta numurs, kurš neparādās nederīgo dokumentu reģistrā. Ar to atvēra kontu Latvijas pasta norēķinu sistēmā un saņēma kredītus.  Tā varēja darboties vairākus mēnešus, jo nevienam aizdomas nevarēja rasties – personas, kuru identitātes tika izmantotas, brīdinājumus  par kredītu kavējumiem nesaņēma, jo bija norādītas  neīstas sūtījumu saņemšanas adreses. 

Varētu likties, ka krāpnieki ir aizturēti un cietušajiem tagad paliks vienīgi pienākums daudzus gadus regulāri doties uz pratināšanām policijā, prokuratūrā un tiesās. Taču izrādās tā nebūt nav. Apkrāptās ātro kredītu firmas nesteidzas atsaukt savas pretenzijas pret cietušajiem, kuru identitātes krāpnieki izmantoja. Aivaram jācīnās ar četrām ātro kredītu firmām un vienu līzinga kompāniju, kas finansējusi 1800 eiro vērta Apple datora iegādi blēžiem.

Pēc Aivara lūguma arī policija ir nosūtījusi vēstules ātro kredītu un līzinga kompānijām, ka Aivars ir cietušais. Situāciju izskaidro arī Latvijas pasts, ka cietušie tiešām nav iesaistīti shēmās. Taču vairākās kompānijas atsakās atsaukt savas pretenzijas.  Ātro kredītu kompānija OC Finance, kas darbojas ar preču zīmi Moneza nav gatava novērst netaisnību, jo tā viņiem neesot pieņemts.