/nginx/o/2019/11/18/12748017t1h6532.jpg)
Arī šogad 4. maiju pavadīsim, lieki nepulcējoties, cerībā, ka jau nākamgad šajā dienā viss būs pa vecam. Iespējams, līdzīgas cerības izjuta cilvēki, kuri valsts svinamdienas atzīmēja 1939.gadā. Diemžēl jau pēc gada 11. un 18. novembri vairs svinēt nevarēja, jo Latvija tika iekļauta PSRS sastāvā.
Šos pēdējos mirkļus brīvībā Latvijā dokumentējis kāds Zviedrijas inžinieris, kurš ar ģimeni ieradās Rīgā, lai palīdzētu būvēt Ķeguma HES. Filmējot sava dēla pirmos soļus, kas sperti Baltijas jūras pludmalē, pieņemšanu pie Zviedrijas vēstnieka, kadrā nonākusi arī dažādā sadzīve, kāda tobrīd notika Rīgā. Gan smalki ģērbušies jauni cilvēki, kuriem dzīve tikai sākusies. Gan baltvācieši, kuri gada izskaņā mūk uz Vāciju un izpārdod visu sadzīvi, ko nav iespējams paņemt līdzi.
Krievijas režisors Vitālijs Manskis pirms pieciem gadiem pārcēlās uz Rīgu, jo Putina varas apstākļos pastrādāt nebija iespējams. Viņš sarunā ar Nekā Personīga saka - redzot šos vēsturiskos kadrus, mieru un pārticību, kas valdīja Latvijā īsi pirms kara, viņam beidzot līdz sirds dziļumiem ir saprotams, kāpēc latvieši izjūt naidu pret tiem, kas to visu reiz atņēma.
Krievijas dokumentālā kino režisoram Vitālijam Manskim, kurš ir autors darbiem “Putina liecinieki” un filmai par Ziemeļkoreju “Saules staros”, nejauši izdevies uziet unikālu 40 minūšu garu video. To 1939.gadā iespējams filmējis kāds inženieris, kurš palīdzējis Ķeguma spēkstacijas būvēšanā. Kadros redzama vide un sadzīve, kas līdz šim formālajos un cenzētajos Ulmaņa laika kinohronikas materiālos nav redzēta.
Politiski 39. gads Latvijai ir traģisks. Krievija un Vācija 23. augustā Kremlī noslēdz Molotova - Rībentropa paktu. Latvijas ārlietu ministru Vilhelmu Munteru izsauc uz Kremli un pieprasa atļaut Latvijā izvietot padomju kara bāzes. It kā aizsardzībai. Tas ļauj ievest 25 tūkstošus karavīru. Plus viņu ģimenes locekļus. Tas ir vairāk par Latvijas armijas karaspēka lielumu miera laikos. Var teikt, ka ar to sākas Latvijas okupācija.
Kā paralēlajā pasaulē ikdienas dzīve turpinās - 11. novembrī Ulmanis Rīgas pilī rīko plašu pieņemšanu un balli. Jānis Daliņš uzvar 25 km sacensību soļojumā Vācijā. Par 1. vietu Ulmanis viņam uzdāvina zirgu. Rīgā notiek Eiropas līmeņa ātrslidošanas sacensības. Tajās uzvar Alfons Bērziņš. Dienas gaismu ierauga pirmā lielā spēlfilma “Zvejnieka dēls”.
Režisora Manska uzietajos amatieru video kadros redzami unikāli notikumi, par kuriem līdz šim varējām spriest tikai no fotogrāfijām. 30.oktobrī Latvija un Vācija noslēdza līgumu par "Vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju”. Šos kuģus līdz šim bija izdevies atrast tikai fotogrāfijās. 39. gada video pirmo reizi iespējams redzēt, kā dzīvē notika baltvāciešu aizbraukšana no Latvijas. No Rīgas šīs akcijas laikā aizbrauc 52 tūkstoši. Valsts prezidents Ulmanis izceļotājus esot pavadījis ar vārdiem: "Uz neatgriešanos!”