Iemaksāta Sparāna atbrīvošanai nepieciešamā drošības nauda (3)

Berezins apliecināja, ka drošības naudu atvēlējis Sparāna tuvs draugs, nesen mūžībā devušās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Jutas Strīķes (JKP) dzīvesbiedrs un bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis. Tāpat naudu piešķīra Berezina pārstāvētais advokātu birojs, kurā bez viņa vēl darbojas pašreizējā Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Jura Juraša (JKP) dzīvesbiedre Alla Juraša.

Valsts drošības dienests (VDD) paziņojumā presei raksta, ka 28.aprīlī un 29.aprīlī dienests veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības ar trīs personām saistītos objektos Rīgā. 

Procesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas, norisinājās VDD izmeklētā kriminālprocesā par kukuļņemšanu lielā apmērā.

Vairākos objektos veikto tiesas sankcionēto kratīšanu laikā VDD izņēma dažāda veida datu nesējus un dokumentus. Patlaban tiek veikta iegūto materiālu analīze.

VDD aizturēja trīs personas. Pašlaik vienai personai, proti, Sparānam ir piemērots aizdomās turētā statuss un kā drošības līdzeklis tika noteikts apcietinājums, bet pret 50 000 eiro drošības naudu viņš no apcietinājuma tiek atbrīvots. Tuvākajā laikā tiks lemts par procesuālā statusa un drošības līdzekļa piemērošanu pārējām divām personām, kuras pašlaik ir atbrīvotas.

Berezins arī apgalvoja, ka kriminālprocess ir saistīts ar kāda patlaban cietumā ievietota cilvēka iesniegumu VDD. Šis cilvēks apgalvo, ka Sparāns kā SAB amatpersona esot vairāku gadu garumā pieņēmis kukuļus. Sparāns šādu apgalvojumu noliedz.

Advokāts norādīja, ka ierosinātā lieta un tai sekojošā aizturēšana ir ļoti dīvains process. Saskaņā ar pastāvošo kārtību personas apgalvojumu pārbaudīšanai par kādas citas personas pirms vairākiem gadiem izdarītiem nodarījumiem tiek lietota pavisam cita metodika tostarp veikta sarunu noklausīšanās, organizētas novērotas tikšanās vai veiktas citas izmeklēšanas darbības.

Advokāts pieļāva, ka konkrētais ziņotājs, vēršoties pie VDD, esot vienkārši vēlējies cietumā gūt kādu labumu, lai nodrošinātu sev labākus uzturēšanās apstākļus ieslodzījumā.

"Mans klients vainu neatzīst un arī mums uzrādītie lietas materiāli nekādu skaidrību neievieš, taču, maigi sakot, ir dīvaini, ka pietiek tikai ar personas iesniegumu, lai veiktu aizturēšanu," uzsvēra advokāts.

Berezinam pagaidām ir grūti spriest, vai Sparāna aizturēšana varētu būt saistīta ar kādu specdienestu savstarpēju atriebību, taču viņš nenoliedza, ka Sparāns savā specdienesta darbinieka praksē ieguvis plašu kontaktu un paziņu loku. Ar ko Sparāns kopš aiziešanas no SAB nodarbojies, advokāts gan nezināja teikt.

TV3 raidījums "Nekā personīga" pērn februārī ziņoja, ka Sparāns devies izdienas pensijā. Sparāns izdienas pensijā devies 2018.gada nogalē, tomēr tas nav noticis bez spiediena, jo raidījuma rīcībā esošā informācija liecināja, ka savu neapmierinātību ar Sparāna darbību SAB vadībai izteikusi ASV vēstniecība. 

Tāpēc raidījums pieļāva, ka vēstniecība vāca informāciju pret Sparānu jau ilgāku laiku, bet nesen atrasti pierādījumi, ka Sparāns pārkāpis dienesta pilnvaras, ko pats Sparāns arī atzinis.

Tas esot bijis pietiekams pamats, lai SAB vadītājs Jānis Maizītis rīkotos, lai gan viņš notikušo nekomentē.

Sparāns toreiz raidījumam sacīja, ka viņš priecātos, ja viņa pieredze varētu noderēt valsts tiesiskuma stiprināšanā, bet nav atklājis savus tālākos plānus.

Raidījums toreiz skaidroja, ka Sparāns nekad nav ieņēmis vadošus amatus SAB, taču viņam piedēvēta liela ietekme. 15 gadu laikā Sparāns bijis klāt ne vien noziegumos, kuros saskatāmi riski valsts drošībai. Viņš palīdzējis kārtot arī ekonomiski politiskus jautājumus, par ko izpelnījies pretrunīgu slavu, norādīja raidījums.

Sparāns bijis klāt bijušā Valsts ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča spridzināšanas vietā. SAB darbinieks toreiz to skaidroja ar nejaušību, bet, kā bijis patiesībā, neviens neesot izmeklējis. Tāpat aculiecinieki redzējuši Sparānu iesaistāmies Ventspils tranzītkaros, kā arī neoficiāli zināms, ka Sparāns kontaktējies arī ar Grigoriju Guseļņikovu, kurš savulaik iegādājās "Norvik banku", un vēlāk Latviju iesūdzēja tiesā par to, ka valsts kaitē viņa biznesam, iepriekš vēstīja "Nekā personīga".