Populists pie stūres: Covid-19 politiskais haoss Brazīlijā (11)

Populists Bolsonaru uzvarēja 2018.gada vēlēšanās, izpelnoties salīdzinājumus ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un nosodījumu par autokrātiskām nosliecēm. 

Vēl marta beigās, kad Covid-19 jau plosījās Brazīlijā, Bolsonaru televīzijā atkal atkārtoja savu iecienīto frāzi: "Tā jau tikai tāda viegla gripa vai puņķošanās." Viņš vairākkārtīgi izteicies, ka slimība esot mediju uzburta "fantāzija".

Brazīlija ir viena no Covid-19 vissmagāk skartajām valstīm pasaulē. Tur apstiprināti vairāk nekā 180 600 inficēšanās un 7367 nāves gadījumi, liecina Džona Hopkinsa Universitātes otrdienas pusdienlaikā publicētie dati.

Starptautiskās organizācijas norāda, ka Bolsonaru apdraud savu pilsoņu veselību un dzīvību, mudinot neievērot valdības noteiktos drošības pasākumus un izplatot nepatiesu informāciju par slimību. Bolsonaru nenopietnā attieksme novedusi pie citu politiķu mēģinājumiem apiet prezidentālās republikas galvu. Vienlaikus pret Bolsonaru sākta izmeklēšana par iespējamo jaukšanos policijas darbā un to, vai prezidents šādi pārkāpis likumu.

Nenopietnība, kas maksā dzīvības

20.martā Bolsonaru izdeva rīkojumu, kas liedza Brazīlijas štatu valdībām ierobežot cilvēku pārvietošanos, lai iegrožotu jaunā koronavīrusa izplatību. Pēc četrām dienām Brazīlijas Augstākā tiesa šo rīkojumu atcēla.

Bolsonaru izdeva vēl citus rīkojumus - pasludināt baznīcas un loterijas par būtisku pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem neattiecas pulcēšanās aizliegumi (arī šo rīkojumu atcēla tiesa), un uz nenoteiktu laiku pagarināt termiņus, kuros valdības iestādēm jāsniedz atbilde uz informācijas pieprasījumiem, tai skaitā par to politiku Covid-19 jautājumos.

Taču lielāko postu nodarījuši Bolsonaru nebeidzamie publiskie izteikumi. Vīrusa dēļ pieņemtos ierobežojumus viņš dēvējis par "histēriskiem" un prasījis štatu gubernatoriem atcelt fiziskās distancēšanās prasības.

"Daži cilvēki mirs," Bolsonaru 27.martā sacīja žurnālistiem. "Piedodiet, bet tāda ir dzīve."

65 gadus vecais Bolsonaru pats neievēro fizisko distancēšanos un aicinājis cilvēkus, kuri nav "veci", rīkoties tāpat. Lai arī aprīļa sākumā Bolsonaru mainīja toni un šķietami atzina situācijas nopietnību, mēneša otrajā pusē viņš piedalījās aptuveni 600 cilvēku demonstrācijā, kurā mudināja armiju iejaukties Covid-19 krīzē un pieprasīja apturēt Kongresa darbību. Brazīlijas Aizsardzības ministrija pēc tam nāca klajā ar paziņojumu, ka tā pieturas pie savas konstitucionālās misijas un demokrātijas principiem, respektīvi - noraidīja Bolsonaru un viņa atbalstītāju aicinājumu uz militāru apvērsumu.

Mēnesi iepriekš viņš mudināja iedzīvotājus iziet demonstrācijā viņa atbalstam. Viņš pats tajā piedalījās un spieda rokas sanākušajiem, lai gan viņam tolaik bija jāatrodas karantīnā. Delegācijā, ar kuru Bolsonaru bija apmeklējis ASV, 24 cilvēkiem tika apstiprināta inficēšanās ar jauno koronavīrusu.

28.martā tiesa bloķēja federālās valdības izstrādātu kampaņu ar saukli "Brazīlija nedrīkst apstāties", kurā iedzīvotāji būtu aicināti neievērot sociālās un fiziskās distancēšanās prasības. Dažas dienas vēlāk Bolsonaru publicēja video ap apgalvojumiem, ka vienā no Minasžeraisas štata pilsētām ierobežojumu dēļ trūkstot pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču, taču Brazīlijas lauksaimniecības ministrs norādīja, ka tas neatbilstot patiesībai. Bolsonaru arī izteicies, ka Sanpaulu - no Covid-19 visvairāk cietušais Brazīlijas štats - pārspīlējot mirstības statistiku, taču nekādus pierādījumus nesniedza.

Bolsonaru nāca pie varas, solot uzlabot ekonomisko situāciju, bet globālās pandēmijas laikā krīze ir garantēta. "Viņš acīmredzami liek pamatus tam, lai pēc pusgada vai gada varētu teikt, ka neatbalstīja stingrus distancēšanās pasākumus," raidorganizācijai BBC norāda Žetulju Vargasa institūta asociētais profesors Olivers Stunkels. "Tas ir mēģinājums mazināt negatīvo iespaidu, ko ekonomiskā krīze neizbēgami atstās uz Bolsonaru valdības popularitātes reitingu, taču tā ir ļoti riskanta stratēģija, jo, cenšoties mazināt krīzes nozīmīgumu, viņš nav pie valsts reakcijas grožiem." Ar vīrusa ierobežošanu nodarbojas štatu gubernatori, taču Bolsonaru viņus apsūdz politisko spēlīšu spēlēšanā.

Politiskais haoss

Bolsonaru karo ne vien ar gubernatoriem un tiesām, bet arī pats ar savu federālo valdību. 

Aprīļa beigās atkāpās Brazīlijas tieslietu ministrs Seržio Moro, apsūdzot Bolsonaru pilnvaru pārkāpšanā. Moro norāda, ka Bolsonaru esot atlaidis federālā izmeklēšanas dienesta vadītāju, lai viņa vietā ieceltu savu sabiedroto, kurš prezidentam esot gatavs nopludināt izmeklēšanas informāciju. Moro atkāpšanās sašūpoja valdību, jo viņš bija tās populārākais ministrs - pirms vairākiem gadiem Moro bija tiesnesis vērienīgā politiskās korupcijas lietā. Bolsonaru tviterī nodēvēja Moro par Jūdu (apustulis, kurš nodeva Jēzu).

Brazīlijas laikraksts "Correio Braziliense" ziņo, ka Bolsonaru centienus nomainīt dienesta vadītāju daļēji ierosinājusi federālās policijas sāktā izmeklēšana par "viltus ziņu reketa" uzbrukumiem Kongresam un Augstākajai tiesai, par kuru rīkošanu aizdomās tiek turēts prezidenta dēls Karloss Bolsonaru. Avīze "Folha de Sao Paulo" raksta, ka izmeklēts tiekot arī Bolsonaru otrs dēls Eduardo.

Saistībā ar Moro atkāpšanos Brazīlijā izskanējušas runas par iespējamu Bolsonaru impīčmentu, ja viņu atzīs par vainīgu pilnvaru pārkāpšanā, taču pašlaik vēl ir par agru prognozēt šādu iznākumu.

Aprīlī Bolsonaru ar mazāku skandālu padzina veselības ministru Luisu Enriki Mandetu, kurš stingri iestājās par Covid-19 ierobežojumiem un nevairījās kritizēt Bolsonaru.

Bolsonaru ir viens no retajiem pasaules līderiem, kura popularitāte krīzes laikā ir kritusies. Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu firmas IDEIA datiem, Bolsonaru valdību atbalsta tikai 22% iedzīvotāju. Atrodoties pašizolācijā, daudzi izrāda savu neapmierinātību, vakaros pie logiem dauzot katlus un kastroļus, kamēr citur pasaulē cilvēki šādi pulcējas, lai ar aplausiem izrādītu pateicību mediķiem un citiem, kuri šajā laikā dara sabiedrībai nozīmīgu darbu.

Nīderlandiešu populisma pētnieks Kass Mude intervijā BBC raksturojis Bolsonaru kā "izolētāko ultralabējo līderi visā pasaulē". "Pat [Donalds] Tramps ir atzinis šīs slimības nozīmīgumu, pat ja viņš uz to neraugās tikpat nopietni kā veselības nozares amatpersonas un demokrātu politiķi, turklāt arī [Tramps] ir noraizējies par ASV ekonomiku - mainīgo, kas pēc viņa domām noteiks gaidāmo prezidenta vēlēšanu iznākumu," uzsver Mude.