Ratass arī atgādinājis, ka decembrī ielikts pamatakmens pirmā "Rail Baltica" posma objektam - viaduktam Talinas apvedceļā, un gan šogad, gan nākamgad norisināsies darbs pie vairāku ar šo projektu saistītu objektu plānošanas.
""Rail Baltica" izbūve ir ļoti svarīga gan Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, gan visai Eiropas Savienībai," uzsvēris Igaunijas valdības vadītājs, piebilstot, ka jau trešdien apspriedīs šo jautājumu ar abu pārējo Baltijas valstu premjeriem.
"Baltijas valstu starpā esam vienojušies pastāvīgi raudzīties, lai šī mums un visam reģionam svarīgā satiksmes artērija noteikti tiktu pabeigta nākamā ES budžeta ietvaros," viņš norādījis. "Vienlaikus uzskatu par svarīgu, lai šie valdības locekļi veiktu reālu darbu un ieguldītu pūliņus to mērķu sasniegšanai, par kuriem esam vienojušies, nevis kultu tukšus salmus, cīnītos ar vējdzirnavām un sētu šaubas par saistībām, kuras mēs kopīgi esam uzņēmušies."
Kā Igaunijas radiostacijas "Tres" raidījumā svētdien izteicās EKRE līderi, viņu partija cenšas iestāties par Igaunijai noderīgiem projekta līdzekļiem, bet dzelzceļa līnijas būvniecību kopumā neatbalstīs.
Tikmēr Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) šos izteikumus vērtējis kā iekšpolitisko retoriku, kas neattiecas uz projektu, bet gan uz valdošās koalīcijas šūpošanu. "Projekts turpinās, un igauņi ir tā aktīvākie atbalstītāji dažādos formātos," viņš apgalvojis mikroblogošanas vietnē "Twitter".
"Rail Baltica" projekts paredz uzbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.