Prāgas tūristu ielas glabā drūmu vēstures noslēpumu (8)

Nesen tika sākta 12 miljonu eiro vērtā Vāclava laukuma atjaunošana. Tūristu iecienītais laukums ir vieta, kur norisinājušies vairāki vēsturiski nozīmīgi notikumi, kā arī protesti.

Jau 2019.gadā, izceļot pirmos bruģakmeņus, atklājās, ka daļai no tiem otrā pusē ir uzraksti ar ebreju alfabēta burtiem, Dāvida zvaigzne un gada skaitļi. Citiem nekādu uzrakstu nebija, taču slīpētā virsma lika domāt, ka arī tie atšķelti no kapakmeņiem.

Tiek uzskatīts, ka ar ebreju kapakmeņu fragmentiem bruģēts ne tikai Vāclava laukums, bet arī viena no populārākajām iepirkšanās ielām.

Šonedēļ rabīna Haima Koči klātbūtnē strādnieki izcēla vēl vairākus tādus bruģakmeņus, vēsta "The Guardian".

Ebreju organizācijas uzskata, ka baisais atklājums pierāda ilggadējās aizdomas, ka komunistiskais režīms izlaupīja ebreju kapavietas, lai pirms Mihaila Gorbačova vizītes 1987.gadā pielāgotu Vāclava laukumu gājējiem.

Pirmais šādas aizdomas izteica Prāgas Ebreju muzeja direktors Leo Pavlats, kurš 80.gados bija paglabājis divus nelielus, aprakstītus bruģakmeņus. Prāgas dome atļāva vietējai ebreju kopienai izpētīt bruģi, kad sāksies laukuma pārbūve.

"Mēs to uzskatām par uzvaru, jo līdz šim tās bija tikai baumas," norāda Koči. "Neviens droši nezināja, vai tā ir taisnība."

"Mēs labojam rakstīto vēsturi. Šie bruģakmeņi ir no tādu cilvēku kapiem, kuri, iespējams, bija miruši 100 gadus, un tagad mēs uzzinām, ka tie ir šeit. Tas nav patīkami," piebilda Koči.

Mirušo vārdus nevar salasīt, jo kapakmeņi sadalīti daudzos nelielos fragmentos. Domājams, ka kapakmeņi tika nolaupīti no vairākām kapsētām. Uz viena no fragmentiem redzams gadskaitlis 1877, bet visjaunākais fragments ir no 20.gadsimta 70.gadiem.

Prāgas ebreju kopiena plāno no bruģakmeņiem izveidot memoriālu pilsētas vecajā ebreju kapsētā Žižkova rajonā. Komunistiskais režīms bija nelabvēlīgs pret reliģiskajām institūcijām, kā rezultātā svētvietas iznīka un tika izlaupītas.

Čehoslovākijā pirms Otrā pasaules kara dzīvoja apmēram 350 000 ebreju, taču 1946.gadā pēc nacistiskās Vācijas okupācijas to skaits bija samazinājies līdz 50 000. Kad pie varas nāca komunisti, valsts akceptētā antisemītisma un labprātīgas izbraukšanas dēļ ebreju skaits Prāgā turpināja samazināties, un 80.gadu beigās pilsētā bija palikuši tikai aptuveni 8000 ebreji.

"Es nedomāju, ka komunisti to apzināti darīja tāpēc, lai aizskartu mūs, ebrejus. Taču tas ir neiejūtīgi," raidorganizācijai BBC pagājušā gada janvārī teica Pavlats.