Covid-19 pandēmija Čīlē izraisījusi prostitūcijas digitalizēšanos (7)

24 gadus vecā Kamila Hormasabala strādā par prostitūtu Čīles dienvidu pilsētā Konsepsjonā. Pēdējos četrus gadus viņa klientus piesaistīja vienā no pilsētas bāriem, tomēr Covid-19 epidēmijas dēļ noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ sieviete vienā dienā zaudēja pieeju savam vienīgajam ienākumu avotam. 

Iepriekš Hormasabala pelnīja vidēji 715 ASV dolāru mēnesī.

Cenšoties nopelnīt epidēmijas apstākļos, Kamila ir pārorientējusies uz savu pakalpojumu sniegšanu ar interneta starpniecību. Viņa uzrunāja savus regulāros klientus, aicinot viņus tikties ar videozvanu starpniecību. Savus pakalpojumus sieviete tagad sniedz, neizejot no sava dzīvokļa.

“Zvani kaut ko ienes, protams, ne tik daudz kā iepriekš, nauda nav pat tik liela, ko es iepriekš būtu nopelnījusi sliktā dienā, tomēr tas vismaz ir kaut kas,” stāsta Hormasabala. 

Kamilas un citu seksa pakalpojumu sniedzēju iespējas pelnīt ir ļoti negatīvi ietekmējuši Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi un distancēšanās nepieciešamība. 

Čīlē seksuālus pakalpojumus sniedz aptuveni 60 000 cilvēku. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas šo cilvēku ir vienīgais pelnītājs mājsaimniecībā, kurās ir vismaz viens apgādājamais, norāda nevalstiskā organizācija “Margin”, kas sniedz prostitūtām sociālu, juridisku un emocionālu atbalstu.

Cenšoties pavisam nepalikt bez iztikas līdzekļiem, daudzas Čīles prostitūtas ir “digitalizējušās”, piedāvājot saviem klientiem videozvanus, video vai erotiskas fotogrāfijas.

Gados vecākajām seksa industrijas darbiniecēm, kas nav pietiekami zinošas tehnoloģijās, digitalizēties palīdz viņu gados jaunākās kolēģes. 

“Mēs viņas saucam par “virtuālajām”, un dažas no viņām pelna ļoti labi,” norāda bijusī striptīzdejotāja un tagadējā “Margin” pārstāve Herminda Gonsalesa Inostrosa. 

“Viņas citām sievietēm ar “WhatsApp” starpniecību māca, kā sākt, kā atrast klientus, kā atvērt kontu un iekasēt naudu no kredītkartēm vai kā uzstādīt tīmekļa kameru. Sievietēm, kam vairāk par 45 gadiem, tas nav vienkārši, tomēr vienmēr var mācīties,” piebilst Inostrosa.

Tīmekļa vietne “Relax Chile” piedāvā gan pieaugušo saturu, gan kalpo arī kā prostitūtu un viņu klientu kontaktēšanās platforma. Vietnes pārstāvji uzsver, ka gandrīz visi vietnes reģistrētie lietotāji fizisko kontaktēšanos ir aizstājuši ar tīmekļa izklaidēm. 

Lai arī tas nozīmē, ka daļa klientu tiek zaudēta, tomēr tas ir palīdzējis piesaistīt jaunus neklātienes klientus, tostarp arī no ārvalstīm.

Vietnes pārstāvji norāda, ka Čīles prostitūtu darbību jau pirms Covid-19 pandēmijas negatīvi ietekmēja daudzviet noteiktā komandantstunda, reaģējot uz vardarbīgajiem iedzīvotāju protestiem pret sociālo nevienlīdzību valstī. 

Inostrosa uzsver, ka maza daļa turpina savus pakalpojumus sniegt klātienē arī pandēmijas laikā. 

“Viņu pastāvīgie klienti joprojām grib tikties, bet viņas negrib šos klientus zaudēt, un viņām ir jāmaksā rēķini. Viņas to dara cimdos, ar maskām. Viņas ar klientiem ir 10 vai 15 minūtes, ne vairāk,” stāsta Inostrosa. 

Tikmēr Hormasabala stāsta, ka lielākā daļa viņas klientu atbalstījuši sievietes lēmumu pāriet uz attālinātu pakalpojumu sniegšanu. 

“Protams, daļa no viņiem joprojām vēlējās tikties klātienē, tomēr es viņiem saku, ka tas būtu bezatbildīgi,” norāda jaunā sieviete. 

Čīles valdība norāda, ka prostitūtām Covid-19 laikā ir tiesības uz valsts atbalstu, tāpat kā ikvienam citam valsts iedzīvotājam. 

Tomēr Inostrosa uzsver, ka aptuveni trešdaļa Čīles prostitūtu ir nereģistrētas ārzemnieces, bet vēl liela daļa nevēlas lūgt palīdzību, jo baidās no stigmatizācijas, kas saistīta ar viņu nodarbošanos. 

Organizācija “Margin” cenšas palīdzēt seksa industrijā strādājošajām sievietēm, kas Covid-19 dēļ palikušas bez ienākumiem un kurām ir mazi bērni.  

Organizācijas aktīvisti martā šīm sievietēm izdalīja 60 pārtikas pakas, bet martā - 100. 

Daļu no martā izdalītajām pakām finansēja prostitūtas, kurām digitalizēšanās bijusi veiksmīga un kuras joprojām var nopelnīt pietiekami daudz.