Baltijas valstu ārlietu ministriju koordinatori strādā pie tā, lai valstspiederīgie varētu brīvi pārvietoties (2)

Edgars Rinkēvičs
Edgars Rinkēvičs Foto: MINH HOANG / EPA

Baltijas valstu ārlietu ministriju koordinatori strādā pie pasākumu kopuma, lai Igaunijas, Lietuvas un Latvijas valstspiederīgie varētu brīvi pārvietoties kopīgajā Baltijas telpā, pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ministrs uzsvēra, ka šodien Baltijas valstu Ministru prezidenti ir vienojušies par kopīgu Baltijas telpas veidošanu. Aptuvenais datums, kad jaunā kārtība varētu stāties spēkā, ir 15.maijs.

"Diskusija vairāk ir par to, ko mēs darām ar citu valstu pilsoņiem. Piemēram, ja reisā Frankfurte-Rīga lidmašīnā atrodas Lietuvas pilsonis, viņam ir tiesības doties tālāk uz Lietuvu, ievērojot valstī noteiktos karantīnas nosacījumus," sacīja ministrs.

Savukārt, ja Latvijas valstspiederīgais ierodas Tallinā vai Viļņā, arī viņam ir tiesības doties tālāk uz Latviju, vai arī attiecīgi jāievēro karantīnas nosacījumi Igaunijā vai Lietuvā. Ja, atceļot ceļošanas ierobežojumus, Latvijā ieradīsies citas valsts, ne Baltijas valstu, pilsonis, arī viņam būs jāievēro valstī noteiktie karantīnas nosacījumi.

Piektdien, 8.maijā, notiks Baltijas valstu ārlietu ministru attālinātā tikšanās, kur turpinās apspriest pasākumus, lai nākamajā nedēļā tos varētu virzīt apstiprināšanai valdībās.

Jautāts, kādi varētu būt ar ceļošanas ierobežojumu atcelšanu saistītie riski, Rinkēvičs norādīja, ka valdībā par to ir diskutēts kopā ar epidemiologiem.

"Vadoties pēc statistikas datiem, patlaban epidemioloģiskā situācija Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga, tāpēc pakāpeniski tiek pārskatīti noteiktie ierobežojumi," pauda ārlietu ministrs.

Rinkēvičs skaidroja, ka, uzticoties Lietuvas un Igaunijas veselības aprūpes sistēmām un otrādi, kā arī ievērojot epidemioloģisko situāciju, Baltijas valstu pilsoņu ceļošanai vienotajā telpā riski nav augsti. Tomēr ministrs uzsvēra, ka katram ir jādara savs darbs un sliktākais, kas var notikt, ir politiķu iejaukšanās speciālistu lietās.

"Pagaidām šis ir priekšnoteikums, ar kuru strādājam. Konkrētākus risinājumus mēs apspriedīsim piektdien, un ceram, ka nākamajā nedēļā šos pasākumus apstiprinās valdībā, tomēr mēs neesam šim noteikuši striktus termiņus, ievērojot arī zināmu piesardzību," skaidroja ministrs.

LETA jau ziņoja, ka Baltijas valstis no 15.maija atvērs iekšējās robežas iedzīvotāju brīvai kustībai, mikroblogošanas vietnē "twitter" pavēstījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Trešdien Kariņš videokonferencē ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli vienojušies par iekšējo robežu atvēršanu no 15.maija un brīvu Baltijas valstu iedzīvotāju kustību.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Baltijas valstu premjerministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstu sekmīgi īstenotie pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ir pietiekams pamats, lai no 15.maija tiktu atcelta Baltijas valstu iekšējo robežu kontrole.

Lai koordinētu Baltijas valstu sadarbību Covid-19 ierobežojumu pakāpeniskā atcelšanā, šodien notiek arī Baltijas valstu veselības ministru videokonference, savukārt piektdien, 8.maijā, plānotas Baltijas valstu ārlietu ministru, kā arī iekšlietu ministru videokonferences.

LETA jau iepriekš rakstīja, ka ārkārtējās situācijas laikā robežkontrole no Latvijas puses uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām nav atjaunota, kas nozīmē, ka uz robežas ar Lietuvu un Igauniju nekādi ierobežojumi vai ceļošanas aizliegumi no Latvijas puses nav ieviesti.

Lai arī kopš 17.marta Latvija ir atcēlusi starptautiskos pasažieru pārvadājumus, šķērsot Latvijas robežu ar privāto transportu vai kājām nav aizliegts. Aizliegums šķērsot robežu attiecas tikai uz ārējo robežu, proti, ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr atbildīgas amatpersonas var lemt par izņēmumiem.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu