Satiksme mazāk intensīva, bet dzērājšoferu skaits būtiski nemazinās (9)

Kā policija tiek galā, vai sabiedrībā tiek ievēroti noteiktie ierobežojumi?

Šobrīd nav pamata teikt, ka policija netiek galā ar personu uzraudzību. Tiek uzraudzītas trīs personu grupas – personas, kuras ieradušās no ārvalstīm, aktuāls jautājums, vai repatrianti ievēro noteiktās 14 dienas.

Nākamās divas kategorijas ir kontaktpersonas un inficētās personas.

Policija šo personu uzraudzību un kontroli veic kopā ar pašvaldības policiju. Pirms brīvdienām jau veikts vairāk nekā 65 tūkstošu pārbaužu. Sastādīti tika vairāk nekā divi tūkstoši protokolu par dažādiem pārkāpumiem.

Pārsvarā personas neievēro noteikto distancēšanos – divus metrus. Desmit procenti no atklātajiem pārkāpumiem saistīti ar pašizolācijas noteikumu neievērošanu. Tāpat neliels procents ir tā sabiedrības daļa, kura negrib ņemt vērā noteikto par privātu pasākumu aizliegumu.

Kas attiecas uz epidemioloģisko prasību neievērošanu, tad sākto lietvedību skaits ir neliels. Šādus gadījumus izskata Veselības inspekcija. Policija šādos gadījumos ievāc pierādījumus, kurus vērtē inspekcija, lai arī pēc tam lemtu par piemērojamo sodu.

Ieskicējiet, kā tieši notiek to personu uzraudzība, kuriem jāievēro pašizolācija?

Informāciju mēs saņemam no Valsts robežsardzes, balstoties uz anketām, kuras bija iedzīvotājiem jāaizpilda. Pārbaudes notiek gan fiziskā veidā, gan telefoniski. Nedaudz vairāk pārbaudes tiek veiktas, izmantojot telefona zvanus. Vienlaikus policija mēdz veikt pārbaudes klātienē.

Bieži vien izbraukumu pārbaudes tiek veiktas, jo saņemta informācija no iedzīvotājiem, kaimiņiem, ka kāda persona pārkāpj noteikumus.

Cik daudz personu noteikto pārkāpj atkārtoti?

Nevarētu teikt, ka tādu cilvēku ir daudz, sabiedrība ir saprotoša pārsvarā. Vienlaikus, jā, ir tādas personas, kurām par noteiktajiem ierobežojumiem ir vienalga. Ir atsevišķi gadījumi, kad policija sākotnēji pat ir tikai brīdinājusi, vēlāk tiek konstatēts, ka brīdinājums nav ņemts vērā, tiek piemērots sods, bet pēc sods jau tiek likts tuvu maksimālajam.

Pārsvarā atkārtota noteikumu neievērošana nav bieža. Vidējais naudas sods, kāds tiek piemērots, ir aptuveni 50 eiro.

Policijas pašmērķis nav sastādīt pēc iespējas vairāk protokolu, piespriest bargākus sodus, bet gan strādāt, lai sabiedrība saprastu, ka noteikto ierobežojumu ievērošana ir visas sabiedrības interesēs. Un tas, cik likumpaklausīgi būsim, ietekmēs to, cik ātri mēs varēsim atgriezties normālā ikdienā, dzīves ritmā.

Kādi ir policijas novērojumi, kur visbiežāk cilvēki pulcējas?

Tie ir parki, skvēri, vietas, kur pulcēšanās notika ikdienā. Lielākoties policijas redzeslokā nonāk jaunieši, kuriem grūti iztikt bez socializēšanās, tikšanās reizēm. Tā ir tā grupa, ar kuru policijai ikdienā nākas visbiežāk saskarties.

Pieņemot lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, sākotnēji tika runāts par risku vecāka gada gājuma cilvēkiem, pašlaik ir redzams, ka vismaz daļa jauniešu uztver, ka viņus saslimšana tik ļoti neskar.

Iepriekš bija ziņas, ka vienā no patversmēm izplatījies vīruss. Vai policija pastiprināti seko līdzi tam, lai arī bezpajumtnieki nepulcējas?

Policija šobrīd nedala personu grupas atkarībā no viņu sociālā stāvokļa. Konstatējot pārkāpumus, arī šī grupa likumsargu redzeslokā ir nonākusi.

Tiek reaģēts uz visiem pārkāpumiem. Patrulējot tiek apsekotas arī tās vietas, kurās bezpajumtnieki visbiežāk mēdz pulcēties, konstatējot pārkāpumu, tiek attiecīgi reaģēts. Nav mērķa kontrolēt vairāk bezpajumtniekus.

Jebkurā gadījumā, pieņemot lēmumu par soda apmēru, amatpersonai ir jāizvērtē arī visi apstākļi. Nav pašmērķis sodīt; ja persona saprot izdarīto un savu rīcību nožēlo, sods var tikt piemērots mazāk.

Kas vērojams ceļu satiksmē pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas?

Satiksmes intensitāte bija samazinājusies par 26%, kas ir diezgan būtiski un tad to var just arī jebkurš satiksmes dalībnieks, kas pārvietojas pa ceļu. Visi redzam, ka satiksme vairs nav tik intensīva, kā tas bija pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas.

Šādos apstākļos šķistu loģiski, ka situācijai vajadzētu uzlaboties visās pozīcijās. Pašlaik vērojams, ka ir atsevišķas pozīcijas, kurās izmaiņas ir pozitīvas, taču ir arī tādas, kurās situācija ir pasliktinājusies.

Samazinājies kopējais negadījumu skaits, samazinājies arī to negadījumu skaits, kuros cietušas, bojā gājušas personas.

Tas, ko esam novērojuši, - šādā situācijā, kad satiksme nav tik intensīva, varētu šķist, ka jāsamazinās arī dzērājšoferu skaitam. Vienlaikus cilvēku skaits, kuri pie stūres sēdušies alkohola reibumā, būtiski nav samazinājies.

Tas nozīmē, ka šis laiks ir radījis problēmas tiem cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu vai atrodas dīkstāvē. Meklējot mierinājumu, risinājumu, iespējams, meklē nepareizajā virzienā – lieto alkoholiskos dzērienus, lai pēc tam varbūt sēstos pie stūres.

Jāsaka, ka pie mazākas satiksmes intensitātes pieaudzis negadījumu skaits, kas izraisīti alkoholisko dzērienu ietekmē.

Satiksmei paliekot mazāk blīvai, atsevišķi iedzīvotāji to izmanto savām izpausmēm – ātruma pārsniegšana, nepārdomātu manevru veikšana.

Vardarbība ģimenē. Kādi ir policijas novērojumi?

Ja runājam par ģimenes konfliktiem, to skaits ir pieaudzis. Vienlaikus pieaugums saistāms ar to, ka cilvēkiem vairāk jāizturas mājās. Šie konflikti gan visi nav saistāmi ar vardarbību ģimenē.

Izsaukumu skaits palielinājies par 37%, taču lēmumu skaits par nošķiršanu ir pat nedaudz samazinājies. Šeit varētu vairāk runāt par to, ka ģimenes strīdu daudzums ir pieaudzis, ņemot vērā, ka vairāk laika jāpavada ar ģimenes locekļiem. Strīdi izceļas vairāk par sadzīviskām lietām, taču nav tik bieži saistīti ar vardarbību.

Narkotiku lietošana pandēmijas laikā.

Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtējās situācijas stāvokli, šie noziegumi joprojām ir aktuāli. Īstermiņā nav saskatāma būtiska Covid-19 ietekme uz nelegālo narkotisko/psihotropo vielu tirgu, lai gan nav šaubu, ka situācija nelegālajā tirgū mainīsies.

2020. gada I ceturksnī valstī tika reģistrēti 899 noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar narkotisko vielu, psihotropo vielu, Latvijā kontrolējamo vielu sarakstos jauniekļauto psihoaktīvo vielu un prekursoru nelegālo apriti. Tas ir par 2% mazāk nekā 2019.gada I ceturksnī, kad bija konstatēti 918 šādi noziedzīgi nodarījumi.

2020. gada I ceturksnī  valstī tika veikta 991 narkotisko vielu, psihotropo vielu, Latvijā kontrolējamo vielu sarakstos jauniekļauto psihoaktīvo vielu un prekursoru izņemšana un ekspertīze. Narkotisko vielu, psihotropo vielu, Latvijā kontrolējamo vielu sarakstos jauniekļauto psihoaktīvo vielu un prekursoru izņemšanu analīzes rezultātā tika konstatētas šādas nelegālā narkotisko vielu tirgus attīstības tendences 2020. gada I ceturksnī:

1.vieta – marihuāna ieņem stabilas līderpozīcijas valstī veikto narkotisko (psihotropo) vielu izņemšanu kopskaitā - pārskata posmā tika veiktas 334 (izžāvēta - 328 izņemšanas, nežāvēta - 6 izņemšanas) vielas izņemšanas, par 33,6% vairāk nekā 2019. gada I ceturksnī;

2.vieta – psihotropie medikamenti. Izņemšanu struktūrā. 2020. gada I ceturksnī tika veiktas 165 psihotropo medikamentu izņemšanas, par 58,6% vairāk salīdzinājumā ar 2019. gada I ceturksni;

3.vieta – MDMA. Latvijas nelegālajā narkotisko vielu tirgū aizvien augstu izplatības līmeni saglabā MDMA. 2020. gada I ceturksnī tika veiktas 108  MDMA izņemšanas, par 25,5% mazāk nekā 2019. gada I ceturksnī;

4.vieta – amfetamīns. Pārskata posmā gandrīz nemainīgs palicis amfetamīna izņemšanu skaits. Proti, 2020. gada I ceturksnī tika veiktas 94 amfetamīna izņemšanas, par 1% mazāk nekā 2019. gada I ceturksnī;

5.vieta – Latvijā kontrolējamo vielu sarakstos jauniekļautās vielas (ar JSO). 2020. gada I ceturksnī tika konstatēts Latvijā kontrolējamo vielu sarakstos jauniekļauto vielu izņemšanu skaita ievērojams samazinājums, t.i., vielu izņemšanas samazinājās par 47,1% salīdzinot ar 2019. gada I ceturksni.

Tālāk sarakstu turpina metamfetamīns, hašišs un kokaīns.