:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)
Lūk, Latvija nupat nosvinēja 30. gadadienu kopš neatkarības atjaunošanas. Toreiz sākās deviņdesmitie - juceklīgi, apsviedīgiem zēniem vareni un ražīgi laiki. Viens no Latvijas bēdīgi slavenākajiem "apsviedīgajiem zēniem" bija Klops jeb Jānis Kaļva, kurš nu jau krietnu laiku guļ Ivana kapos.
Šoreiz manā kapu detektīva rakstu sērijā mani ceļi aizvijās līdz Ivana kapiem Latgales priekšpilsētā, kur cerēju piedzīvojumiem pilnā un grūtā pārgājienā atrast kriminogēnajās aprindās par Klopu sauktā bandīta kapu. Biju domājis, ka viņa kapu kopiņa, kā jau nekrietnam noziedzniekam pieklātos, cūkaušiem aizaugusi, atradīsies kaut kur kapsētas kaktā. Prātoju, ka kapu noteikti izdaiļos melniem ķērpjiem klāts, aizmirstībā grimis piemineklis, kas bez vārdiem vēstīs: jā, lūk, šeit zem manis elles katlā vārās bandīts, recidīvists, uzņēmējs un kriminālās pasaules autoritāte Jānis Kaļva jeb Klops.
Ar tādām domām tad arī taisnā ceļā devos iekšā Ivana (Jāņa) pareizticīgo un vecticībnieku kapos Lielajā Kalna ielā 19, kas jau pa gabalu ir pamanāmi, pateicoties dūšīgiem kupoliem apjumtajai Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča baznīcai, kas ir viena no lielākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā. Paši kapi savukārt atklāti 19. gadsimta beigās, tomēr tagad ir daļēji slēgti. Par spīti tam, saulainajā rītā, kuru es pavadīju, klaiņodams pa kapsētu, man izdevās pamanīt vismaz divas bēres un novērot aktīvus kapu sakopšanas darbus. Pie dažām kapu kopiņām uz soliņiem sēdēja pa kādam cilvēkam, redzēju arī klasiku - pa "čarkai" ar pieminekli. Līdzīgi kā iepriekš rakstīju par Rīgas parkiem, arī Rīgas kapiem katram ir savs raksturs. Ivana kapiem, pašsaprotami, piemīt slāviskais šarms - vārda vislabākajā nozīmē.
/nginx/o/2020/05/07/13088703t1h33e4.jpg)
/nginx/o/2020/05/07/13088707t1hb6cc.jpg)