Aci pret aci, zobu pret zobu: Balkānu kokaīna kari (21)

Policiste, futbola huligāns un melnkalniešu gangsteris pastaigājas pa kalnu slēpošanas kūrortu Serbijas dienvidos. Deviņas stundas vēlāk gangsteris ir miris. Iebraucot autostāvvietā Belgradā, bruņoti uzbrucēji raida daudzus šāvienus viņa vadītajā "Volkswagen Golf". Policiste - Kavačas bandas locekle - bez nevienas skrambiņas sēž blakus esošajā priekšējā sēdekli, kamēr uzbrucēji aizbēg.

Abus notikumus 2018.gada janvārī fiksēja novērošanas kameras, un to ieraksti nonākuši serbu pētnieciskās žurnālistikas centra KRIK rīcībā.

Slepkavība un dažas stundas pirms tam notikusī tikšanās izgaismo sarežģīto lojalitāšu tīklu arvien brutālākajā karā starp diviem Melnkalnes kriminālajiem grupējumiem. 

Klanu cīņas

Kavačas un Škaljari klani nāk no Kotoras - gleznainā Melnkalnes kūrorta Adrijas jūras krastos. Kādreiz tie piederēja vienam organizētās noziedzības grupējumam, kas no Dienvidamerikas transportēja narkotikas uz Eiropu. Taču 2014.gadā kāds kokaīna darījums Spānijā sarīdīja bandas dalībniekus vienu pret otru. Abu nometņu sadursmes kļuvušas arvien vardarbīgākas, un tajās iesaistījušās vēl citi serbu un melnkalniešu noziedzīgie grupējumi. KRIK rīcībā nonākušā Serbijas izlūkdienesta 2018.gada ziņojumā teikts, ka visi reģiona nozīmīgākie grupējumi ir nostājušies vai nu vienā, vai arī otrā pusē.

Žurnālistu iegūtie policijas, tiesu un izlūkdienestu dokumenti, apkopotās gangsteru biogrāfijas un intervijas ar apmēram duci Balkānu noziedzības pasaulei pietuvinātu avotu atklāj, ka Kavačas-Škaljari narkokarš ir satricinājis reģiona noziedzības pasauli un ka vardarbīgā izrēķināšanās sasniegusi pat vairākas lielas Eiropas pilsētas.

Kavačas klans sadarbojas ar futbola huligāniem, kuri nodrošina "muskuļus" augsta ranga Serbijas politiķiem, savukārt Škaljari banda apvienojusies ar ietekmīgu serbu organizāciju, ko vada Filips Koračs. Noslepenotajā Serbijas izlūkdienestu ziņojumā tā nodēvēta par "vienu no visbīstamākajiem starptautiskās noziedzības grupējumiem".

Žurnālisti identificējuši vismaz 41 cilvēku, kuri kopš 2015.gada nogalināti, visticamāk, saistībā ar konkurējošo klanu konfliktu. Mirušo vidū ir ne tikai gangsteri, bet arī viņu ģimenes locekļi un sabiedrotie. Par klanu kara upuri kļuva arī pavisam nejaušs garāmgājējs, kurš patrāpījās ceļā lodei, kad Melnkalnes galvaspilsētas Podgoricas kafejnīcā silikona maskā tērpts uzbrucējs nošāva klana locekli.

Asins sliede stiepjas pāri visiem Balkāniem un arī ārpus tiem. Ar klanu cīņām saistītas slepkavības notikušas Spānijā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē un Grieķijā.

Janvārī Škaljari klana līderis un viņa padotais sievu un bērnu acu priekšā tika nošauti restorānā Atēnās. 

Daudzas no šīm slepkavībām pastrādātas ļoti profesionāli. Piemēram, uzbrukumu Belgradas autostāvvietā pastrādāja divi vīrieši. Vienam no bija pistole, otram - domājams, pusautomātiskais ierocis. Uzbrucēji nepamanīti pielavījās automašīnai un vairākas reizes izšāva. Viņi nogalināja Kavačas klana biedru Davorinu Baltiču, savukārt viņam blakus sēdošā Marija Nikoliča netika ievainota.

Nikoliča tagad Serbijā tiek tiesāta par Baltiča ieroča slēpšanu pēc uzbrukuma. Viņa liecināja, ka esot bijusi šoka stāvoklī un nezinot, kāpēc izmeta to atkritumu tvertnē trīs kvartālu attālumā no slepkavības vietas. Kad sākās apšaude, Baltičs esot lūdzis viņai padot ieroci, kas bija paslēpts pasažiera durvju nodalījumā.

Nikoliča ir Baltiča sievas draudzene. Viņa tiesā liecinājusi, ka uzbrukuma dienā esot ar Baltiču bijusi Kopaonikas slēpošanas kūrortā, taču līdz šim ne tiesnesis, nedz arī prokuratūra nav pajautājuši, kāds bija šīs tikšanās mērķis. Ar viņiem bija Urošs Ļubojevičs - Kavačas klanam pietuvinātas futbola huligānu grupas loceklis. Drošības kameru fiksētie kadri, kuros trijotne redzama kopā, uzskatāmi parāda ciešās saites, ar kādām Balkānos saistīta policija, organizētā noziedzība un futbola huligāni. 

Konflikts

Balkānu narkoklanu karš aizsākās 2014.gadā. Pirms tam pastāvēja tikai viens - Škaljari klans, kas bija izveidojis starptautisku un ārkārtīgi ienesīgu kokaīna kontrabandas tīklu.

Pēdējo aptuveni 20 gadu laikā Serbijas un Melnkalnes noziedzīgie grupējumi ir radījuši plašu loģistikas tīklu ar "bāzēm" bijušajā Dienvidslāvijā, Eiropā, ASV un Latīņamerikā, pa kuru pārvietojas lielas narkotiku kravas.

Melnkalniešu grupējumi īpaši aktīvi nodarbojas ar kokaīna transportēšanu no Latīņamerikas uz vairākām piekrastes pilsētām Eiropā, slēpjot narkotikas legālās kravās. Viņiem nereti palīdz atsevišķu transnacionālu kompāniju pasažieru kuģu apkalpe, teikts Serbijas izlūkdienestu ziņojumā.

Balkānu narkotiku kontrabandisti arī atmazgā milzīgas naudas summas. 

Neskatoties uz ienesīgo biznesu, Melnkalnes kontrabandistu vidū sākās nopietni strīdi par to, kā izlietot sapelnīto naudu. 2014.gadā Škaljari atrada noliktavā 200 kilogramus kokaīna, par kuru izcelsmi nekas nebija zināms. Kavačas frakcija atzina, ka tā pieder viņiem, un piedāvāja tomēr dalīties peļņā ar Škaljari nometni. Škaljari atteicās.

"Tagad jūs tiksiet sodīti. Tās tagad ir mūsu narkotikas," saskaņā ar OCCRP informācijas avotu sniegto informāciju esot paziņojuši Škaljari biedri. Starp abām frakcijām sākās vardarbīgi cīniņi, un tās pilnībā atdalījās viena no otras. 

Abu grupu saknes meklējamas Kotorā, ko tik ļoti iecienījuši tūristi. Daudzi no viņiem pastaigājas pa Škaljari ielu vai ieklīst Kavačas ciematā, neko nezinot par asiņainajiem konfliktiem, kas tagad saistās ar šiem abiem vārdiem. Kotorā notikušas piecas ar klanu cīņu saistītas slepkavības. 2019.gada aprīlī tur tika nogalināts par Škaljari līderi uzskatītā Jovana Vukotiča tēvs.

Kotoras bijušais pašvaldības vadītājs Vladimirs Jokičs sacījis, ka vietējo klanu saistība ar organizēto noziedzību esot labi zināma. Viņš aicinājis izdarīt starptautisku spiedienu uz Melnkalnes valdību, lai tā sāktu apkarot noziedzīgos grupējumus. Jokičs arī norāda, ka policija izliekas neredzam haosu, ko izraisa klanu cīniņi.

"Es par šiem kriminālajiem klaniem zināju pirms desmit gadiem. Visi zināja," stāsta Jokičs. "Es nesaprotu, kā tas iespējams, ka starptautiskā kopiena nekādi nereaģē uz šīm kriminālajām darbībām, uz klaniem, uz narkotiku kontrabandu."

Melnkalne, kura ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts un 2017.gadā pievienojās NATO, ir solījusi vērsties pret organizēto noziedzību. Neskatoties uz narkotiku kontrabandas starptautisko raksturu un faktu, ka ar Melnkalnes klaniem saistītās slepkavības ir notikušas citās dalībvalstīs, NATO pārstāvis žurnālistiem atbildēja, ka šādu "iekšpolitisku jautājumu" risināšana esot "atsevišķu valstu suverēnā prerogatīva". Melnkalnes īpašā prokurora birojs, kura uzdevums ir apkarot organizēto noziedzību, neatbildēja vispār.

ES delegācija Melnkalnē norādīja, ka tur aktīvajiem kriminālajiem grupējumiem esot "tieši sakari ar bandām Dienvidamerikā, kas tām nodrošina dominantu pozīciju kokaīna piegādēs uz Eiropu". Tās lielākoties darbojas ārpus Melnkalnes, tai skaitā ES dalībvalstīs. Delegācija sacīja, ka ES piekopjot "ciešu politisko dialogu un intensīvu sadarbību ar Melnkalnes varasiestādēm", kā arī finansē programmas organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanai. Šīs aktivitātes vairākos gadījumos nesušas rezultātus, piemēram, 2018.gadā Itālija konfiscēja hašišu 200 miljonu eiro vērtībā, taču pieejai esot arī savi trūkumi.

"Nepieciešama spēcīga politiskā griba, lai efektīvi vērstos pret korupcijas problēmām, kā arī spēcīga tieslietu sistēmas atbilde uz augsta līmeņa korupciju," uzsver delegācija.

Asinsizliešanas sākums

Klanu attiecības kļuva arvien nokaitētākas, slepkavības - arvien pārdrošākas. 2018.gadā Škaljari klana locekļiem tika izvirzītas apsūdzības saistībā ar kāda liecinieka apgalvoto, ka esot kalti plāni nogalināt Melnkalnes īpašo prokuroru Milivoji Katniču.

Klanu dalībnieki viens otru slaktējuši ar automašīnās paslēptiem spridzekļiem un attālināti detonētām bumbām. Notikušas vairākas nāvējošas apšaudes. Vismaz divos gadījumos klani nolīga pieredzējušus snaiperus.

2016.gadā par izspiešanu notiesātais Škaljari klana loceklis Dalibors Duričs bija savā dienišķajā pastaigā Spužas cietuma nožogotajā laukumā, kad viņam krūtīs trāpīja precīzi nomērķēta lode. Snaiperis bija paslēpies otrpus Zetas upei, kas met līkumu ap cietumu. Divi slepkavas līdzzinātāji tika notiesāti, bet snaipera personību tā arī neizdevās noskaidrot.

Citos gadījumos slepkavnieki nebija ne tuvu tik profesionāli. 2015.gadā Kavačas klans nolīga 24 gadus veco dienvidafrikāni Gregoriju Maiklu Ferarisu. Viņu izdevās aizturēt pirms nozieguma pastrādāšanas. Ferarisa liecība deva ieskatu, cik tālu noziedzīgie grupējumi gatavi iet, lai novāktu no ceļa sāncenšus.

Ferariss stāsta, ka Aleksandru Markoviču - domājams, Kavačas klana biedru - esot saticis, kad abi pieteikušies Franču Ārzemnieku leģionā. "Mani nepieņēma manas pagātnes dēļ - es biju kokaīna lietotājs," jaunais vīrietis stāstīja Melnkalnes prokuroriem. Rekrutēšanas centrā Parīzē Ferariss esot saticis arī kādu amerikāņu algotni, kurš stāstījis, ka tikko ieradies no Irākas. "ISIS mednieku klubs," vēstīja tetovējums uz viņa rokas. Uz viena pleca viņam esot bijis uztetovēts galvaskauss ar Francijas karogu, uz otra - galvaskauss ar ASV karogu. Markovičs esot atklājis, ka algotnis nolīgts izpildīt kādu sarežģītu slepkavību.

"Nebija plānots, ka es tajā slepkavībā piedalīšos, jo viņiem vajadzēja kādu, kas bija īpaši apmācīts iekļūt mājā, klusām to izdarīt un klusām tikt laukā," stāstīja Ferariss. 

Mēnesi pēc pirmās tikšanās Markovičs dienvidafrikānim esot piedāvājis 50 000 eiro atlīdzību par slepkavības pastrādāšanu, lai gan viņš nekad nevienu nebija nogalinājis. "Es pieņēmu Aleksandra ieteikumu viņiem pievienoties un pastrādāt slepkavību, jo man vispār nebija naudas," liecināja Ferariss.

Markovičs iegādājās Ferarisam aviobiļetes uz Belgradu. Viņš ar vilcienu aizbrauca līdz Melnkalnes robežai un šķērsoja to ar kājām. Ceļā uz netālu no Kotoras esošo Budvu Markovičs un Ferariss vairākkārt nomainīja auto. Budvā Ferarisam tika ierādīts dzīvoklis un pieteikts gaidīt, kamēr tiks dota "zaļā gaisma" nogalināt mērķi - Goranu Duričkoviču, vietējā krodziņa īpašnieku un Škaljari biedru.

"Aleksandrs man teica, ka restorāna īpašnieks un viņam pietuvināti cilvēki esot iesaistīti 200 kilogramu kokaīna zādzībā," sacīja Ferariss. "Viņš pieteica sašaut viņu vismaz piecas reizes, lai slepkavība kalpo kā ziņa visiem, kas Melnkalnē nodarbojas ar narkotiku tirgošanu."

Ferariss ilgi gaidīja rīkojumu, un viņam sāka rasties šaubas. Līdz slepkavībai viņš tā arī netika - policija apturēja Ferarisu, kurš pie BMW X5 stūres bija sēdies gumijas cimdos, lai neatstātu pirkstu nospiedumus, un nevarēja uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Kamēr policija viņu pratināja, atklājās, ka automašīnai ir viltotas numurzīmes. Ferariss atzinās un pastāstīja, kā viņu mēģinājis noalgot Kavačas klans.

Duričkovičam toreiz palaimējās, taču tas nebija uz ilgu laiku - viņš tika nogalināts dažus mēnešus vēlāk. Viņš tika nošauts savā restorānā. Aizdomās par slepkavību tiek turēts snaiperis no Serbu Republikas - valstiska veidojuma Bosnijas un Hercegovinas teritorijā.

Citas slepkavības bija vienkāršākas. Kavačas klanam pietuvināto futbolistu Goranu Lenacu 2017.gadā treniņa laikā Kotoras stadionā nošāva paziņa, ko šā gada martā atrada un apcietināja Serbijā.

Politiskais futbols

Futbols ieņem nozīmīgu vietu Balkānu organizētajā noziedzībā. No britiem patapinātais apzīmējums "futbola huligāns" apzīmē kādas komandas kvēlus fanus, kuri iesaistīti noziedzības pasaulē, piemēram, kā narkodīleri. Tā kā tie parasti ir brangi vīrieši, viņi ar muskuļu spēku palīdz cīniņos par teritoriju un dominanci narkotirgū. Žurnālisti atraduši pierādījumus futbola huligānu saistībai ne vien ar kokaīna klaniem, bet arī vairākiem Serbijas politiķiem.

Pēc atdalīšanās no Škaljari par Kavačas klana sabiedrotajiem kļuva Janičāri - futbola huligānu grupējums, ko līdz 2016.gadam - savai nāvei - vadīja Serbijas politiskajai elitei pietuvinātais Aleksandrs Stankovičs. Stankoviča bandas apsargāja Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču 2017.gada inaugurācijas laikā. Toreiz Stankoviča huligāni uzbruka protestētājiem un žurnālistiem.

Vučiča dēls ir draugos ar Aleksandru Vidojeviču, vienu no ietekmīgākajiem Janičāru biedriem. Abi jaunieši bieži nofotografēti kopā atpūšamies.

Stankovičam bija sakari ne vien politiskajās aprindās, bet arī policijā. Viņš nofotografēts skatāmies futbolu kopā ar augsta ranga policijas darbinieku Nenadu Vučkoviču.

Liktenīgais trieciens

Stankoviča sakari politiskajās aprindās un policijā varētu izskaidrot valdības reakciju uz viņa slepkavību. Stankovičs mira 2016.gada rudens vakarā Belgradā, kad uz viņa "Audi A6" tika atklāta ložmetēja uguns. Apsūdzības nevienam tā arī netika uzrādītas, taču Serbijas izlūkdienesti uzskata, ka slepkavību varētu būs pastrādājuši divi Škaljari biedri.

Dienu pēc slepkavības Serbijas iekšlietu ministrs Neboiša Stefanovičs sasauca preses konferenci un paziņoja: "Mēs izsludinām karu pret mafiju un iesaistāmies tajā bez kavēšanās."

Taču tā vietā, lai cīnītos pret visu organizēto noziedzību, šķiet, ka valdības pūliņi vērsti galvenokārt pret Škaljari klanu un tā sabiedroto apkarošanu. Serbijas amatpersonas vairākkārt brīdinājušas par Škaljari klana un Filipa Korača vadītā sabiedrotā grupējuma bīstamību. Vučičs tos nosodījis par "mūsu bērnu saindēšanu" ar narkotikām. Taču Kavačas klans, kas iesaistīts tajā pašā nelikumīgajā rūpalā, tiek pieminēts reti.

Serbijas valdībai lojālie tabloīdi un portāli arī koncentrējas uz Škaljari klanu. Visdaiļrunīgākais gan ir fakts, ka policija aizturējusi četrus Škaljari grupējuma locekļus, tai skaitā tās līderi, taču neviens no Kavačas klana nav ticis arestēts. Iekšlietu ministrs Stefanovičs šādu nevienlīdzību pamato ar to, ka Škaljari klans esot ietekmīgāks. 

"Škaljari klana aktivitātes ir intensīvākas, un lielāks skaits tā locekļu iesaistīti kriminālās aktivitātēs Serbijā," 2019.gadā uz KRIK jautājumu preses konferencē atbildēja Stefanovičs.

Škaljari klana līderis Vukotičs 2018.gadā tika aizturēts Turcijā un izdots Serbijai. Viņš ceļoja ar viltotu pasi un tiesā izteicās, ka darot to tāpēc, ka Melnkalnes policija par viņu nododot informāciju noziedzniekiem. Melnkalnes prokuratūra apsūdzējusi Kotoras policistu Zlatko Samadžiču par izlūkošanas informācijas nodošanu kādam Kavačas grupējuma dalībniekam. Viņi saziņai esot izmantojuši aplikāciju "Viber".

"Es atnākšu pēc sīrupa," Samardžičs kodētā ziņā raksta savai kontaktpersonai Kavačas klanā. Tas bija brīdinājums, ka policija plāno kratīšanas klana biedru dzīvokļos.

Februārī Vukotičs tika izdots Melnkalnei, kur viņam uzrādītas apsūdzības par slepkavības mēģinājumu un nelikumīgu ieroča glabāšanu. 

Izjūtot pieaugošu spiedienu no policijas un konkurējošā klana, vairāki Škaljari dalībnieki devušies uz Eiropas valstīm. Bet arī tur vairāki tikuši noslepkavoti.

Iespējams, ka janvārī notikušais uzbrukums Atēnās, kur tika nogalināti divi augstu stāvoši biedri, bija liktenīgais trieciens Škaljari klanam. Kamēr tas zaudējis vairākus ietekmīgus locekļus un Vukotičs atrodas Melnkalnes cietumā, Balkānu organizētās noziedzības pasaulē radies varas vakuums.