Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu (53)

Papildināts
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Foto: Zane Bitere/LETA

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu. Izmaiņas stājas spēkā no 12.maija.

Preses konference pēc valdības sēdes

Vienlaikus ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9.jūnijam valdība lēma arī pārskatīt vairākus ar Covid-19 pandēmiju noteiktos ierobežojumus, piemēram, ar dažādiem nosacījumiem atļaut pulcēties līdz 25 cilvēkiem, ļaut tirdzniecības centriem strādāt arī brīvdienās un svētku dienās u.c.

Atļauj organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai Baltijas valstīs

Pēc 12.maija drīkstēs organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šodien nolēma valdība. 

No iepriekš pieņemtā valdības rīkojuma arī dzēsts punkts, kas nosaka "atbilstoši iespējām atcelt darba braucienus un komandējumus uz ārvalstīm", attiecīgi tas turpmāk būs atļauts.

Centralizēto eksāmenu kārtotājiem būs atļautas klātienes konsultācijas

Centralizēto eksāmenu kārtotājiem un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtotājiem būs atļautas klātienes konsultācijas, liecina ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Valdība nolēma ļaut organizēt klātienes konsultācijas arī tiem 9. klašu skolēniem, kuriem nepieciešamas konsultācijas, lai sagatavotos brīvprātīgajam eksāmenam latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmā.

Tāpat valdība pieņēma lēmumu turpināt attālināto mācību procesu visās izglītības iestādēs un visu veidu izglītības procesu ārpus izglītības iestādēm arī nodrošināt attālināti.

Valdība arī lēma atļaut klātienē sagatavot obligātajā izglītības vecumā esošos bērnus pamatizglītības ieguvei atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam. Rīkojumā minēts, ka skolu dibinātājam jānodrošina bērna vecāku informēšanu par pieņemto lēmumu, kā arī jānodrošina mācības attālināti, ja bērna vecāki to pieprasa.

Nolemts, ka sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" aizvien var turpināt savu darbību, par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu jāpieņem aizsardzības ministram, bet par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs lēmumu jāpieņem iekšlietu ministram.

Ministru kabinets nolēma arī pārtraukt bērnu nometņu darbību, taču, ievērojot noteiktos sociālās distancēšanas un epidemioloģiskās drošības pasākumus, atļaut sporta profesionālās ievirzes un sporta interešu izglītības programmu mācību procesu klātienē, ievērojot vairākus nosacījumus.

Sporta treniņos varēs pulcēties līdz 25 personām

Sporta treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti varēs pulcēties līdz 25 personām, ieskaitot sporta treniņa vadītāju un citus sporta darbiniekus, tomēr būs jāievēro savstarpēja divu metru distance, liecina valdībā pieņemtie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Organizēti sporta treniņi tiks atļauti, ievērojot, ka treniņa dalībnieku skaits nepārsniedz 25 cilvēkus, ieskaitot treneri un citus darbiniekus, un treniņus jāvada personai, kura atbilst normatīvajos aktos par sporta speciālistu sertifikāciju noteiktajām prasībām.

Pieņemts lēmums, ka treniņa laiks iekštelpās nevar pārsniegt trīs stundas, bet treniņiem ārtelpās nav laika ierobežojuma.

Vienlaikus treniņu dalībniekiem jāievēro savstarpēja divu metru distance un nedrīkst pārklāties dažādu treniņgrupu plūsmas. Treniņa organizatoriem jānodrošina tā uzraudzība.

Nolemts arī, ka sporta nodarbībās nevar iesaistīties personas, kuras ir jaunākas par septiņiem gadiem, un visiem treniņa dalībniekiem jāievēro sporta norises vietas pārvaldnieka un treniņa vadītāja norādījumi, tai skaitā attiecībā uz personu plūsmu ierobežošanu atbilstoši sporta norises vietas ietilpībai.

Atļauj rīkot publiskus un privātus pasākumus līdz 25 cilvēkiem

Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu tiek atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies, ceturtdien lēma valdība.

Turpinot novērot kritumu Covid-19 saslimstībā, valdība ceturtdien lēma par sociālās distancēšanās pasākumu mīkstināšanu, tostarp atļaujot pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārā organizētos, publiskos pasākumos.

Ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā tiek atļauta sapulču, gājienu, piketu un privātu, kā arī organizētu reliģisku pasākumu rīkošana.

Vienlaikus pasākuma organizatoram noteikts pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu, tostarp fiziskas distances nodrošināšanu tā apmeklētājiem, un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību pasākuma dalībniekiem.

Savukārt uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattiecas 25 cilvēku maksimālais limits.

No 12.maija būs atļauta arī kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās, uzsver Kultūras ministrija (KM).

Vecākiem vairs nebūs pirmsskolās jāiesniedz rakstiskie apliecinājumi par nebūšanu ārvalstīs

Lai bērni varētu apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes, vecākiem vairs nevajadzēs katru nedēļu bērnudārzos iesniegt rakstiskos apliecinājumus, ka vecāki un bērns pēdējo 14 dienu laikā nav bijuši ārzemēs, ceturtdien preses konferencē informēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre skaidroja, ka šodien valdība nolēma, ka rakstiskais apliecinājums vairs nav nepieciešams, jo pastāv būtiski pārvietošanās ierobežojumi un šāds apliecinājums vairs nav aktuāls.

Tomēr Viņķele uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka vecāki drīkst uz bērnudārziem vest apslimušus bērnus.

Valdība arī lēma atļaut klātienē sagatavot obligātajā izglītības vecumā esošos bērnus pamatizglītības ieguvei atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam. Skolu dibinātājam būs jānodrošina bērna vecāku informēšanu par pieņemto lēmumu, kā arī jānodrošina mācības attālināti, ja bērna vecāki to pieprasa.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs jau iepriekš apšaubīja veidlapu jeb apliecinājumu nozīmīgumu, norādot, ka būs jāizvērtē cik lietderīgi tie vispār būtu.

Jau vēstīts, ka no 13.marta līdz 9.jūnijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā, valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. 

7.aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt valstī ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj parlamenta sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12.maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu