Vairāk nekā 100 gadu senas marsiešu invāzijas ilustrācijas (1)

Brazīliešu mākslinieka Enriki Alvina Korrējas ilustrācija (1906) Herberta Velsa slavenajā grāmatā “Pasauļu karš” (1897).
Brazīliešu mākslinieka Enriki Alvina Korrējas ilustrācija (1906) Herberta Velsa slavenajā grāmatā “Pasauļu karš” (1897). Foto: Duke University Libraries

Brazīliešu mākslinieka ilustrācijas (1906) Herberta Velsa slavenajā grāmatā “Pasauļu karš” (1897). 

“Pasauļu karš” pirmo reizi tika publicēts 1897. gadā ar britu mākslinieka Vārvika Gobla ilustrācijām. Tās bija melnbaltas, ar tinti zīmētas marsiešu invāzijas ainas, kas aprakstītas Velsa grāmatā, vēsta arhīvs "Public Domain Review".

Trīs gadus vēlāk “Pasauļu karš” tika publicēts franču valodā. Tulkojums sekojošajos gados tika pārizdots vairākas reizes, tomēr vienmēr bez ilustrācijām. Tikai 1906. gadā brazīliešu mākslinieks Enriki Alvins Korrēja paveica šo uzdevumu. 

Nekas daudz par Korrēju nav zināms. Viņš nomira 34 gadu vecumā no tuberkulozes – vien dažus gadus pēc šo ilustrāciju publicēšanas. Kā rakstīts blogā “Art Now and Then”, Korrēja piedzima turīgā Riodežaneiro ģimenē. Viņa tēvs bija advokāts (nomira, kad Korrējam bija septiņi gadi), patēvs bija baņķieris, kurš vēlāk ar visu ģimeni pārcēlās uz Lisabonu, bet vēlāk uz Parīzi. Tur Korrēja studēja militāro glezniecību un izstādīja savus darbus Parīzes salonos 1896. un 1897. gadā.  

1898. gadā Korrēja slepeni aizbēga kopā ar Čārlza Barbona (kurš ilustrēja Žila Verna darbus un gravēja Gistava Dorē zīmējumus) meitu. Ģimenes aizmirsti, viņi ar jaundzimušo dzīvoja Briselē, un Korrēja bija gatavs uzņemties jebkādu darbu, lai pabarotu savu ģimeni. Tomēr līdz 1900. gadam viņš bija finansiāli pietiekami veiksmīgs, lai pat varētu atvērt savu studiju. 

20. gadsimta pirmajā desmitgadē Korrēja attīstīja spēcīgu kontrastu un dinamisku kustību stilu savos zīmējumos un gleznās, arvien atgriežoties pie tādām tēmām kā erotika un vardarbība - gan individuāli, gan kombinācijās. 

Pēc “Pasauļu kara” izlasīšanas 1903. gadā Korrēja saprata, ka šis darbs ir īsti piemērots viņa talantam un apsēstībām. Viņš radīja vairākas ilustrācijas un devās uz Londonu, lai parādītu tās Velsam, kurš, kā izskatās, bija tik iespaidots, ka piedāvāja Korrējam ilustrēt viņa grāmatas beļģu izdevumu. 

Pēc Korrējas nāves Velss teica: “Viņš ar otu priekš mana darba izdarīja daudz vairāk nekā es ar spalvu.” 

Katrs var vērot iemeslu šādai Velsa attieksmei. Katra Korrējas ilustrācija ir pārpilna ar iztēli, valdzinājumu un teroru. Piemēram, postapokaliptiskā aina grāmatas pirmās daļas “Marsiešu ierašanās” ievadā ar citplanētiešu trijkājiem raksturo ne vien sirreālismu mākslā, kas toreiz attīstījās Parīzē, bet arī 20. gadsimta 50. gadu Holivudas zinātniskās fantastikas filmas.  

Visas Korrējas ilustrācijas redzamas galerijā šeit:

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu