Ķīnas maigās varas problēma (18)

Jēdzienu soft power jeb "maigā vara" 90.gados ieviesa amerikāņu politologs Džozefs Naijs. Viņš izteicies, ka visiedarbīgākā propaganda nemaz neesot propaganda. Saskaņā ar Naija 2004.gada grāmatā "Soft Power" izklāstīto teoriju maigā vara balstās uz trim pīlāriem: pievilcīgu kultūru, politiskajām vērtībām un ārpolitiku, kas rada taisnīgu un morālu iespaidu. Ja valsts izpilda visus trīs kritērijus, citu valstu pilsoņi gribēs dzīvot līdzīgi, bet valdības - būt tās sabiedrotie un atdarinātāji, nevis ienaidnieki.

Formulējot savu teoriju, Naijs neapšaubāmi domāja par ASV. Viņa teoriju labi ilustrē tas, kā zilo džinsu un rokmūzikas valdzinājums sasniedza pat jauniešus aiz dzelzs priekškara, liekot domāt par brīvību. Un 90.gados, kad Rīgā tika atklāts pirmais "McDonald's", daudzi kāroja nobaudīt daļiņu no kapitālistiskā un patērnieciskā dzīvesveida, kas tik daudzus gadus bija liegts.

Jau vairākus gadu desmitus visā pasaulē skatās Holivudas filmas, klausās amerikāņu mūziku, atver burgernīcas, fano par amerikāņu slavenībām un seko modes tendencēm. Vienlaikus arī politiskajā plānā ASV vairumam cilvēku asociējās ar demokrātisko brīvību neaizskaramību un iespēju izsisties dzīvē pat no vispieticīgākajiem apstākļiem. Starptautiskajā arēnā ASV kaldināja liberālo pasaules kārtību un bija lielākā demokrātijas aizstāve. Protams, ASV var pārmest gan militāros izgājienus, gan sociālo nevienlīdzību, taču Naija teorija runā par cilvēku priekšstatiem.

Maigā vara ir veids, kā pozitīvi priekšstati tiek izmantoti, lai sasniegtu politiskos mērķus, nevienam neko neuzspiežot. 

Ja Naijs gan uzskata, ka vislabākā stratēģija ir vienlaikus izmantot gan stingro, gan arī maigo varu. 

Reaģējot uz Ķīnas straujo ekonomisko izaugsmi, starptautiskās ekonomiskās sadarbības tīklu vīšanu un arvien prominentāko lomu uz pasaules politiskās skatuves, daudzi politologi krituši kārdinājumā runāt par Ķīnas "maigo varu". Taču patiesībā viņi visbiežāk runā par agresīvām taktikām, kurām ar Naija aprakstīto fenomenu nav nekāda sakara. 

Rietumu mēģinājumi saprast Ķīnu

Lielu uzmanību piesaistījusi Ķīnas straujā ekonomiskā izaugsme. Lai arī Ķīnas IKP pieauguma līkne met līkločus kā pa amerikāņu kalniņiem, pēdējo 40 gadu laikā šis rādītājs pieaug par vidēji 9,5% gadā, liecina Pasaules Bankas dati.

Uz ķīniešu smagā darba uzbūvētā turība Rietumvalstis sāka satraukt, kad kļuva skaidrs - Ķīna pretendē uz pasaules lielvaras statusu. 

Ķīnai ir otrs lielākais militārais budžets, lai gan tas sastāda tikai apmēram trešdaļu no ASV tēriņiem. Ķīnai ir ļoti daudz tirdzniecības partneru, taču tie nereti sūdzas, ka Ķīna cenšoties uztiept neizdevīgus noteikumus. ASV prezidents Donalds Tramps sāka tirdzniecības karu ar Ķīnu, taču arī Eiropas Savienība pārmet Ķīnai, ka ekonomiskajā jomā tā piekopj protekcionismu, nevis uz konkurenci balstītu sistēmu. Kad 2018.gadā Kanādā pēc ASV pieprasījuma tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju milža "Huawei" finanšu direktore Mena Vaņdžou, Ķīna aizturēja vairākus kanādiešus, kaut gan kompānija noliedz kādu īpašu saistību ar valdību.

Ķīnai ir teritoriālas prasības Dienvidķīnas jūrā, par kurām tā atgādina ar militārajiem manevriem un mācībām, radot saspīlējumu reģionā.

Runājot par Ķīnas maigo varu, parasti tiek minēti visā pasaulē atvērtie Konfūcija institūti un ekonomisko saišu tīkla aušana ar iniciatīvas "Josta un ceļš" starpniecību. Vēl viens maigs ietekmes kanāls ir dalība starptautiskajās organizācijās. Taču, pavērojot katru no šīm izpausmēm tuvāk, neviena no tām nav uzskatāma par maigās varas izpausmi. 

Konfūcija institūti māca ne vien ķīniešu valodu, bet arī Ķīnas valdības skatījumu, un ASV, Kanādā un Eiropā profesori mudinājuši slēgt to universitātēs darbojošos Konfūcija institūtus, kā iemeslu minot akadēmiskās brīvības ierobežošanu. "Re:Baltica" pagājušogad aktualizēja ar Konfūcija institūtiem saistītās problēmas Latvijā, norādot uz bijušā LU rektora Mārča Auziņa atklāto, ka viņš ir viesojies Ķīnas vēstnieka mājās un dažkārt saņēmis mājienus par universitātes darbu, Ķīnas dāsno finansējumu LU Konfūcija institūta uzturēšanai un institūta vadītāja Pētera Pildegoviča nevēlēšanos runāt par tā finansējuma avotiem.

Medijos izskanējusi informācija par Ķīnas vēstniecības mēģinājumiem izjaukt Latvijas amatpersonu tikšanās ar Tibetas pārstāvjiem. Bijušais Latvijas parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš "Re:Baltica" atzina, ka 2015.gadā pēc Ķīnas vēstnieka protesta zvana esot centies pierunāt kolēģus neuzņemt Saeimā Tibetas delegāciju. Savukārt 2013.gadā pēc "augstākstāvošu instanču norādījuma" lidostā "Rīga" tika noņemti Dalailamas lekcijas reklāmas plakāti, kā arī kopš 2010.gada Latvijas augstākās amatpersonas – prezidents vai premjerministrs – nav oficiāli uzņēmuši Dalailamu. Latvijas Ārlietu ministrija iesaka augstākajām amatpersonām netikties ar Dalailamu un Tibetas trimdas valdības ministriem, apliecinājis ārvalstu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Igaunijā šāda tikšanās beidzās ar Ķīnas tirgus slēgšanu igauņu piensaimniekiem uz trim gadiem, kas norāda, ka arī ekonomiskajā sadarbībā mēdz iespraukties pa kādam piespiedu elementam.

Ar Ķīnu sadarbojas daudzi, taču nereti izskan sūdzības par apzināti neizdevīgiem noteikumiem no Ķīnas puses. Tā ir valsts līmenī īstenota politika – veicināt ekonomiskās attiecības ar daudzām valstīm, tajā pašā laikā uzliekot tām dažādus ierobežojumus un šķēršļus, kā rezultātā ekonomiskā izdevīguma svaru kauss nosliecas Ķīnas virzienā. Attiecībās ar tādiem reģioniem kā Āfrikas valstis tiek veikti ieguldījumi, kas veicina to ekonomisko izaugsmi, bet vienlaikus, neņemot vērā sociālekonomisko un finansiālo ilgtspēju, tiek radīta situācija, kurā var rasties ievērojamas parādsaistības un kontroles iegūšana pār stratēģiskiem aktīviem un resursiem, 2019.gada ziņojumā norāda Eiropas Komisija (EK).

Nozīmīgs Ķīnas varas aspekts ir arī dalība starptautiskajās organizācijās, galvenokārt ANO un PTO. Ķīna ir viena no piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm ar veto tiesībām. Ķīna no visām piecām valstīm, kurām ir veto tiesības, tās izmantojusi visretāk, taču pēdējā desmitgadē iezīmējas tendence, ka tā vienoti ar Krieviju uzliek veto Krievijai svarīgos jautājumos saistībā ar situāciju Sīrijā un Venecuēlā.

ASV nevalstiskā organizācija "National Endowment for Democracy" savā ziņojumā ieviesa jēdzienu sharp power jeb "asā vara", ar ko apzīmēta "kaitniecība, verbāli uzbrukumi un spiediens, kuri kopā ņemti veicina pašcenzūru".

Dažreiz "asā vara" ir atklāta, piemēram, kad Ķīna ekonomiski sodīja Norvēģiju par Nobela miera prēmijas piešķiršanu ķīniešu disidentam Liu Sjaobo. Citreiz - kā uzskaitītajos gadījumos Baltijas valstīs - tas notiek slēpti un grūtāk pierādāmā veidā, liekot šķēršļus konkrētu personu pagodināšanai ar amatpersonu klātbūtni.

Cik daudz maigās varas patiesībā ir Ķīnai? 

Tomēr nevar teikt, ka Ķīnai maigās varas nav vispār. Ķīnas kultūra ir pazīstama visā pasaulē, to apgūst skolās, un tā ir atpazīstama ar neapbruņotu aci. Visur pasaulē atrodami vietējo iecienīti ķīniešu restorāni un ēstuves, un lielākajās metropolēs ir ķīniešu kvartāli, norāda "Soft Power 30" reitinga veidotāji, kuri Ķīnu ierindo kā 27. pasaules valsti, kurai ir visvairāk maigās varas. 

Ne velti Ķīna jau gadiem rotaļājas ar Holivudu. Ķīna lielā iedzīvotāju skaita dēļ ir ļoti pievilcīgs tirgus kinofilmu izplatītājiem, taču cenzori nosaka, ka gadā uz Ķīnas lielajiem ekrāniem drīkst izrādīt tikai aptuveni 40 ārvalstu filmas (pērn tika demonstrētas 36). Lai palielinātu savas izredzes iekarot vilinošo Ķīnas tirgu, Holivudas producenti savas kinolentes daļēji filmē Ķīnā un nolīgst ķīniešu aktierus, kā arī neskar teritoriāli jūtīgus jautājumus un neiebilst pret to, ka cenzori pirms filmas nonākšanas uz Ķīnas ekrāniem mēdz ieviest ļoti krasas korekcijas.

Tomēr nekas no tā nespēj piesegt Ķīnas komunistiskā režīma nepievilcību citu valstu acīs, īpaši laikā, kad uz to skatās ar aizdomām par iespējamu patieso Covid-19 apmēru slēpšanu, kad tas pērnā gada nogalē uzliesmoja Uhaņā. Pērn starptautisku nosodījumu arī izpelnījās atklātībā nonākusī informācija par uiguru ieslodzīšanu nometnēs. Autoritāri režīmi savā būtībā nav savienojami ar īstenu maigo varu. Atgriežoties pie Naija trim maigās varas pīlāriem - pievilcīgas kultūras, politiskajām vērtībām un ārpolitikas, kas rada taisnīgu un morālu iespaidu -, Ķīnai piemīt tikai pirmais. Kompensējot pievilcīgu politisko vērtību un atzinīgi vērtētas ārpolitikas trūkumu, tiek izmantoti līdzekļi, kas nav maigās varas arsenālā.