LBAS: Iespēja dīkstāvē esošajiem darbiniekiem maksāt 70% no algas ļaus viņus neatlaist (1)

Kā uzsvēris LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, ja dīkstāve ir ilgstoša, mēnešiem ilga, nebūtu pareizi, ka tie, kas reāli strādā, un tie, kas nestrādā, saņem vienādi - samaksu 100% apjomā.

Baldzēns skaidrojis, ka šī, atšķirībā no valsts naudas dīkstāves pabalstiem, ir darba devēju nauda. Viņš atzīmējis, ka dīkstāves pabalsts ir kā neatliekamā palīdzība, kas bija ļoti nepieciešama krīzes sākumā, bet tagad ir jāmeklē citi ekonomikas atveseļošanas, dzīvotspējas mehānismi, jaunas formas - nevis no aizņemtiem, bet pašu radītiem līdzekļiem. "Galvenais ir uzturēt zināmu ekonomikas apjomu, ar valsts un pašvaldību līdzekļiem stimulēt publisko pieprasījumu un uzturēt patēriņa līmeni sabiedrībā," uzskata priekšsēdētājs. 

Arodbiedrībā atzīmēja, - ja darbinieks nepiekrīt atlīdzības samazinājumam, viņam ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto termiņu - mēnesi pirms darba attiecību pārtraukšanas. Šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu, ko neparedz Darba likums.

Baldzēns uzskata, ka LBAS ir panākusi kompromisu, kas nodrošinās labāku situāciju sociāli atbildīgo uzņēmumu darbiniekiem un vairākas priekšrocības.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas.

Grozījumi noteic, ka darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi pandēmijas izraisītā krīze, var samazināt darbiniekam Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. 

Piemērojot samazinātu dīkstāves apmaksu, darba devējs darbiniekam varēs izmaksāt atlīdzību, kuras apmērs nevarēs būt mazāks par minimālo mēneša darba algu, kas šobrīd ir 430 eiro mēnesī. Savukārt, ja darbinieka apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai bērni, kuri mācās un nav sasnieguši 24 gadu vecumu, tad papildus samaksai par dīkstāvi viņam ir saglabājami līdzekļi par katru apgādība esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. 

Tāpat paredzēta iespēja koplīgumā vienoties par nepilnu darba laiku īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā. Šāds risinājums ļaus darba devējiem krīzes apstākļos elastīgāk organizēt darbu un saglabāt esošās darbavietas, teikts grozījumu anotācijā. 

Iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka daļēja dīkstāves apmaksa attiecināta tikai uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, jo šie uzņēmumi ir vērtējami kā sociāli atbildīgi, tajos ir augsta darba samaksa un laba nodokļu nomaksa. Tādējādi šo uzņēmumu darbinieki kopā ar papildu līdzekļiem par bērniem varēs saņemt lielāku dīkstāves naudu, nevis, uzņēmumam krīzes ietekmē likvidējot darba vietas, doties papildināt bezdarbnieku rindas. 

Sociālie partneri tāpat deputātiem iepriekš uzsvēra, ka panāktā vienošanās par labvēlīgāku risinājumu dīkstāves gadījumā pandēmijas izraisītajā ārkārtējā situācijā nebūtu attiecināma uz plašāku uzņēmumu loku, ņemot vērā negodprātīgas konkurences un ēnu ekonomikas iespējamību.

Padziļinātā sadarbības programma ir speciāla Valsts ieņēmumu dienesta īstenota sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kuri sevi pierādījuši kā godprātīgus nodokļu maksātājus, līdz ar to šiem uzņēmumiem atkarībā no programmas līmeņa tiek paredzētas dažādas priekšrocības un atvieglojumi attiecībā uz valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.