Insulta risku palielina arī pašizolācijas apstākļi:
• pastāvīga emocionāla pārslodze,
• nervu sistēmas pārslodze,
• fizisko aktivitāšu ierobežošana,
• augsts holesterīna līmenis,
• smēķēšana un alkohola lietošana.
Insultu visbiežāk izraisa divas slimības - hipertensija un ateroskleroze. Hipertensijas bīstamība slēpjas tajā, ka tā ilgstoši var būt bez simptomiem. Cilvēkam nav aizdomu, ka viņš būtu sasirdzis ar šo slimību. Šajā laikā palielinās slodze uz asinsvadiem, ieskaitot smadzeņu asinsvadus. Tas var beigties ar asinsvadu plīsumu, jo tie ir zaudējuši elastību, izturību un asinsizplūdumu smadzeņu audos.
Savukārt ateroskleroze ir artēriju asinsvadu patoloģija, kurā tie sašaurinās vai aizsērē ar holesterīna plāksnēm. Tā rezultātā ievērojami pasliktinās asiņu piegāde smadzenēm vai notiek pat asinsrites pilnīga apstāšanās atsevišķos smadzeņu apgabalos.
“Ir vairākas raksturīgas pazīmes, pēc kurām mēs varam saprast, ka cilvēkam jau var būt bijis insults,” saka Artjoms Kaļiņins, Gaiļezera slimnīcas kardiologs. „Ja sirdslēkmei ir vismaz daži priekšvēstneši, tad izmaiņas, kas rodas insulta gadījumā, norāda, ka process jau ir noticis. Jā, pirms insulta var būt stipras galvassāpes, reiboņi un nestabila gaita, vājums un nogurums. Bet šie faktori nav raksturīgi insultam, tie var rasties arī no citām slimībām. Bet, ja insulta process jau ir sācies, tad, protams, mums, pirmkārt, ir jāuzmana, kā cilvēks runā. Runas traucējumi ir galvenais simptoms. Nākamais - ekstremitāšu vājums, nespēja spēcīgi saspiest roku. Protams, jums jāskatās uz redzes traucējumiem – insulta gadījumā bieži notiek redzamo priekšmetu dubultošanās vai tāda kā plīvura sajūta. Un, protams, jums jāzina par tādu insulta pazīmi kā sejas asimetrija.”