Iespaidīgi asteroīda “Ryugu” tuvplāni liecina, ka tas pietuvojies pārāk tuvu Saulei (2)

Kad “Hayabusa2” atkal pacēlās no asteroīda, tā uzņēma pārsteidzošas asteroīda fotogrāfijas, kas tagad astronomiem palīdz risināt noslēpumu, kas slēpjas aiz asteroīda īpatnējās krāsas. 

“Uz asteroīda virsmas ir divi dažādi materiāli ar izteiktu krāsu: zilganais materiāls veido asteroīda ekvatoriālo un polāro daļu, bet sarkanīgais materiāls - asteroīda pārējo daļu. Tiesa, iemesls šādai spektrālajai dažādībai nav zināms,” rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science”. 

Kad zonde 2019. gada 21. februārī nolaidās uz asteroīda, tā uzņēma augstas izšķirtspējas asteroīda virsmas attēlus.  

“Šie attēli ļauj mums izpētīt asteroīda virsmas reakciju uz fizisku ietekmi, kas radās pēc zondes nosēšanās uz tā,” raksta pētnieki. 

Asteroīda attēli un citi novērojumi jau ļāvuši secināt, ka asteroīds ir raibs kā sētas runcis. Vieta, no kurienes tika ņemti paraugi, bija izvēlēta tāpēc, ka tur ir gan sarkanīgā, gan zilganā materiāla sajaukums. 

Kad zonde atkal pacēlās asteroīda orbītā, materiāla slāņi, kurus tā bija skārusi, drīzāk bija sarkanīgi, nevis zilgani. Tuvāk izpētot asteroīdu, zinātnieki arī noskaidroja, ka lielākie asteroīda izciļņi bija zilganā nokrāsā, bet smalkākais materiāls ap tiem bija sarkanīgs. Savukārt krāteri, kas bija piepildīti ar zilgano materiālu, izrādījās jaunāki nekā tie, kuros bija sarkanīgais materiāls.  

Tas viss varētu liecināt, ka sākotnēji asteroīds bija zilgans, bet vēlāk kāda iemesla dēļ daļēji kļuva sarkanīgāks. Par laimi, ir zināms, kādu procesu dēļ asteroīdi var kļūt sarkanīgi, proti, tie ir apstākļi kosmosā un Saules radiācija. 

Tas var notikt ilgākā periodā, tomēr atšķirībā no Saules radiācijas kosmosa apstākļi parasti sārtu padara tikai ļoti plānu objekta virskārtu. Izskatās, ka šim asteroīdam sārtais slānis ir vairākus desmitus centimetru biezs. 

“Mēs domājam, ka asteroīda virsma kļuva iesarkana īsā periodā. Visticamākais skaidrojums ir tāds, ka “Ryugu” kādā brīdī nonāca pārāk tuvu Saulei,” rakstīts pētījumā. 

Zinātnieki arī noskaidroja, ka šis asteroīds ir ļoti jauns – tam ir tikai deviņi miljoni gadu. Savu dzīvi tas sāka asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru.