Neslavā kritusi pētniece izplata nepatiesību: gripas vakcīna un maskas nevar aktivizēt koronavīrusu (59)

Viņa interneta lietotāju vidū popularitāti iemantojušā filmā Plandemic (latviskojot – Plāndēmija) stāsta, ka gripas vakcīna un maskas valkāšana palielina risku saslimt ar jauno koronavīrusu, savukārt hidroksihlorohīnu, kas no tā it kā ārstē, sabiedrībai esot liegts lietot. Kas ir Mikovica un vai viņas teiktajā ir kaut druska patiesības? Re:Check un vairāku citu mediju analīze liecina, ka ne.

Visā pasaulē filmu redzējuši vairāki miljoni cilvēku, līdz tā izņemta no YouTube un Facebook maldinošās informācijas dēļ. Atziņas no šī video popularitāti iemantojušas arī Latvijas Facebook lietotāju vidū. Tāpat to viens otram cilvēki pārsūta arī ar WhatsApp starpniecību. Re:Check rakstā pie visiem apgalvojumiem pievienotas atsauces ar informācijas avotiem, lai lasītāji vērtējumus var pārbaudīt paši.

Vai tiešām ieslodzīta par revolucionāriem atklājumiem?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Latvijā populārāko ierakstu par Mikovicu ievietojis lietotājs Lilita un Ainārs Krastiņi. Ar šo ierakstu dalījies pusotrs tūkstotis cilvēku. Tajā teikts: “Kad Dr. Mikovitsa bija savas karjeras virsotnē, viņa zinātniskajā žurnālā publicēja revolucionārus datus. Par to, ka viņa atklāja pētījumu par slimību ārstēšanu noslēpumus, farmācijas industrija pasludināja pret viņu karu, padarot viņu par bankrotējušu, iznīcinot viņas reputāciju, karjeru un personīgo dzīvi. Viņa pavadīja piecus gadus cietumā, kamēr viņai ne par ko netika izvirzītas apsūdzības …”

Tā nav taisnība. 2009.gadā Mikovica tiešām nāca klajā ar informāciju, kas izraisīja viļņošanos gan medijos, gan zinātnieku vidū. Viņa publicēja rakstu, kurā ziņoja, ka atklājusi vīrusu, kas ir cēlonis līdz šim neizprastai saslimšanai – hroniskā noguruma sindromam. Prieks par nozīmīgo atklājumu gan ātri vien noplaka, kad vairāki citi zinātnieki, kas mēģināja viņas pētījumu atkārtot, nespēja nonākt pie šāda secinājuma. To atkārtot nespēja pat atsevišķi pirmā pētījuma autoru komandas pētnieki un viņa pati. Kā zināms, pētījuma atkārtojamība ir viens no būtiskākajiem zinātnes pamatprincipiem, lai pārliecinātos, ka secinājumi ir pareizi un uzticami. Tā rezultātā žurnāls Science, kas pētījumu publicēja, to vēlāk nolēma atsaukt, bet zinātnes institūts, kur Mikovica strādāja, viņu atlaida no darba. Mēnesi vēlāk pret viņu arī izvirzīja kriminālapsūdzību un viņu arestēja par informācijas un piezīmju grāmatu zādzību no bijušās darbavietas.

Par šo zādzību viņa arī īslaicīgi ieslodzīta cietumā Kalifornijā. Tur gan viņa pavadīja nevis piecus gadus, kā teikts ierakstā, bet vien piecas dienas. Filmā Mikovica apgalvo, ka pret viņu neesot izvirzītas apsūdzības, bet zagtās piezīmju grāmatas viņas mājās novietojis kāds cits, lai radītu iespaidu, ka viņa nozagusi konfidenciālus materiālus. Lietas izmeklētājiem, lai viņu apklusinātu, esot maksāti miljoni. Šīm skaļajām apsūdzībām nav piedāvāti pilnīgi nekādi pierādījumi.

Filmā arī apgalvots, ka Mikovica tiekot uzskatīta par vienu no sasniegumiem bagātākajām savas paaduzes pētniecēm, un viņa esot atstājusi būtisku iespaidu uz HIV/AIDS ārstēšanu. Kā raksta žurnāls Science, par to viņa rakstījusi savu doktora darbu, un tam neesot bijusi nekāda ievērojama ietekme uz slimības ārstniecību.

Hidroksihlorohīns: vai tiešām glābiņš?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Ierakstā un filmā pausts, ka hidroksihlorohīns ir efektīvas zāles pret jauno koronavīrusu, taču ASV neesot ļauts tās lietot.

Tā nav taisnība. Pirmkārt, ASV to izrakstīt nav aizliegts, lai gan Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) brīdina pret tā lietošanu pacientiem, kas nav hospitalizēti vai nav pētījuma dalībnieki. Tas nav ļauts vien atsevišķos štatos kā, piemēram, Ņujorkā un Nevadā. Otrkārt, pret jauno koronavīrusu pierādīti efektīvu zāļu pagaidām nav. Divi Ķīnā veikti pētījumi par hidroksihlorohinīna ietekmi rāda pretrunīgus rezultātus. Viena pētījuma rezultāti liecina, ka ar zālēm izdevies mazināt klepu un pazemināt temperatūru, taču otrā šāds efekts nav konstatēts. Tādi paši pretrunīgi rezultāti konstatēti arī divos Francijā veiktos pētījumos. Savukārt ASV veiktā pētījumā pozitīvs efekts nav konstatēts. Iedarbīgu zāļu meklējumi gan turpinās, un arī hidroksihlorohīna iedarbība vēl tiek pētīta.

Latviešu valodas ieraksta autori arī norāda: “Viņi aizliedza līdzekli, kuram ir simts gadu un kas palīdzēja bērniem ar autismu, bet jūs to vairs nekur neatradīsiet. Spēle ir padarīt cilvēkus slimus, lai reklamētu vakcīnu”. Hidroksihlorohīnam nav nekādas saistības ar mēģinājumiem ārstēt autismu. To neapgalvo pat Mikovica. Šobrīd zāles izmanto, lai ārstētu artrītu un malāriju. Runājot par autismu, Mikovica īsi piemin pavisam citu medikamentu – suramīnu. Tā iedarbība autisma simptomu atvieglošanā vēl tiek pētīta, piemēram, Kalifornijas universitātē Sandjego. Tam nav saistības ar Covid-19 ārstniecību.

Vai gripas vakcīna palielina risku saslimt ar koronavīrusu?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Filmā Mikovica arī apgalvo, ka gripas vakcīna par 36% palielina iespēju saslimt ar koronavīrusu. Arī maskas nēsāšana esot riskanta – tā cilvēks pats sevi saslimdinot ar savu koronavīrusu.

Saistībā ar apgalvojumu par vakcīnu Mikovica norāda arī uz konkrētu pētījumu, taču tas veikts vēl pirms Covid-19 pandēmijas, tātad tajā pētīts risks inficēties ar citiem vīrusiem. Secināts, ka kopumā risks nepieaug, lai gan rezultāti atšķiras saistībā ar atsevišķiem citiem koronavīrusu grupas vīrusiem. Pašu pētījuma autoru secinājumi gan ne tuvu nav tik kategoriski, kā vedina domāt Mikovicas teiktais. Rakstā uzsvērts, ka rezultāti vērtējami neviennozīmīgi. Citā līdzīgā pētījumā šāda sakarība neesot konstatēta. Turklāt šī pētījuma kvalitāti apšaubījuši citi pētnieki. Daži no vairākiem kritikas iemesliem ir, ka, piemēram, pētījumā piedalījušies apmēram divreiz vairāk vakcinētu dalībnieku nekā nevakcinētu, kas, iespējams, varētu ietekmēt rezultātus un, analizējot datus, nav ņemti vērā dažādi būtiski ietekmējoši faktori kā vecums.

Gan filmā, gan ierakstā arī pausts, ka “ja jūs kādreiz vakcinējāties pret gripu, jūs esat inficējies ar koronavīrusu”. Tā nav tiesa, jo gripas vakcīnas nesargā pret nevienu no koronavīrusiem, un to nav vakcīnu sastāvā. Pret nevienu korona grupas vīrusu līdz šim nav izdevies izveidot efektīvu vakcīnu, tādēļ pētnieki nereti pauduši bažas, vai tas izdosies šoreiz.

Arī apgalvojumam, ka “maskas nēsāšana aktivizē jūsu pašu vīrusus”, nav nekādu pierādījumu. To apstiprina medicīnas izdevums Science, kas arī veicis faktu pārbaudi Mikovicas izteikumiem.

13 000 dolāru, ja pacientam piedēvē saslimšanu ar koronavīrusu?

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Filmā un ierakstā pausts, ka ar vīrusu neslimo tik daudzi, kā ziņots. Slimnīcām esot finansiāla motivācija nepatiesi apgalvot, ka pacientam ir jaunais koronavīruss. “Ja klīnikā nonāk pacients ar koronavīrusu, valsts apdrošināšanas sabiedrība maksā klīnikai 13 tūkstošus dolāru par katru pacientu. Ja cilvēks ir savienots ar ventilatoru, klīnika par viņu saņem 39 tūkstošus dolāru,” teikts ierakstā.

Pirmkārt, filmā minēts, ka klīnikai naudu maksā no ASV veselības aprūpes programmas Medicare, tātad ar Latviju tam nav un nevar būt nekāda sakara. ASV programma tiešām paredz izmaksāt šādu naudas summu par Covid-19 pacientu ārstēšanu. Taču Medicare šādu summu vidēji slimnīcām maksā arī par citu elpošanas orgānu slimību pacientu uzņemšanu – uz šo vidējo rādītāju arī balstīts aprēķins, lai noteiktu, kādas ir jaunā koronavīrusa pacientu ārstēšanas izmaksas. Tātad slimnīcām ASV nav finansiālas motivācijas pacientiem diagnosticēt tieši Covid-19.

Slēgti parki un pludmales

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Ierakstā latviešu valodā pausts sašutums: “Kāpēc slēgt parkus un pludmales, kad tie tagad ir visvairāk nepieciešami atveseļošanai? Tā ir nelikumība.” Latvijā nekad nav bijis slēgts neviens parks un neviena pludmale. Slēgtas atsevišķas dabas takas (piemēram, purva takas), bunkuri un torņi, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distanci starp apmeklētājiem. Savukārt ASV noteikumi mainās atkarībā no štata.

Video pausti arī vairāki citi apgalvojumi, ko jau iepriekš atspēkojis Re:Check. Piemēram, Mikovica stāsta, ka ar vīrusa ģenētisko materiālu manipulēts laboratorijas apstākļos un ka tas tīši vai netīši no tās izlaists. Zinātnieki, kas pēta vīrusu, apgalvo pretējo. Piemēram, prestižajā akadēmiskajā žurnālā Nature publicētā pētījumā tā autori raksta, ka “mūsu analīze skaidri parāda, ka SARS-CoV-2 nav laboratorijā konstruēts un tīši manipulēts vīruss”. Tas nav vienīgais pētījums, kura autori izdara šādu secinājumu. Kā tieši vīruss, kas iepriekš bija sastopams sikspārņos, sāka izplatīties starp cilvēkiem, vēl tiek pētīts.

Secinājums: Kādreizējās neslavā kritušās pētnieces Džūdijas Mikovicas apgalvojumi par jauno koronavīrusu ir nepatiesi. Gripas vakcīna nepalielina risku saslimt, maskas nēsāšana to neaktivizē, zāles vēl nav atklātas, bet pati Mikovica nenonāca cietumā bez apsūdzībām.