Pētījums: kafija vesela cilvēka sirdij nekaitēs (1)

“Mums neizdevās atrast kādus pierādījumus, ka cilvēki, kuri dzer kafiju, ir lielāku sirds ritma nenormālību priekšā. Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka ļoti izplatīts iemesls, kāpēc veselības eksperti aicina cilvēkus izvairīties no kafijas dzeršanas, ir tieši nenormāls sirds ritms,” komentēja galvenais pētnieks Dr. Gregorijs Markuss. 

Patiesībā kafija var samazināt mirdzaritmijas un citu aritmiju risku nākotnē. Aritmija ir sirdsdarbības traucējumi - sirds sitas vai nu pārāk ātri, lēni vai saraustīti. Neārstēta sirds aritmija var izraisīt sirdsdarbības apstāšanos vai insultu, rakstīts Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko mājaslapā.

Pētījumā Markuss ar kolēģiem izmantoja informāciju no vairāk nekā 300 tūkstošiem Lielbritānijas iedzīvotāju, kas tika iegūta ilgtermiņa pētījumā. Vidējais pētījuma dalībnieku vecums bija 57 gadi. 

Piecus gadus ilgajā pētījumā vairāk nekā 13 tūkstošiem dalībnieku attīstījās sirds aritmija. Ja tos, kuri kafiju nedzēra, salīdzina ar tiem, kuri dienā izdzēra līdz pat piecām tasītēm kafijas, atklājas, ka kafijas lietotājiem pat ir mazāks sirds aritmijas risks nekā nelietotājiem. Vēl jo vairāk - katra papildu kafijas tasīte dienā samazināja sirds aritmijas risku par trīs procentiem. 

Markuss saka, ka kafija varētu pat nākt par labu veselībai. Tā satur antioksidantus, uzlabo vielmaiņu, vairo enerģiju un palielina koncentrācijas spējas. Regulāra kafijas dzeršana var arī samazināt sirds slimību un insulta risku. 

Tiesa, jāņem vērā, ka šajā pētījumā ir tikai novērota asociācija, kā arī varētu pastāvēt daudzi izņēmumi, piemēram, tie, kuri jau cieš no kādas sirdskaites. 

“Bažas par to, vai kafijas dzeršana var izraisīt sirds ritma problēmas, ir ilgi bijušas aktuālas, tāpēc šis pētījums savā ziņā ir nomierinošs. Tomēr sabiedrībai vajadzētu saprast, ko šādi pētījumi parāda un neparāda,” teica pētnieks Lorenss Epsteins, kurš šajā pētījumā nebija iesaistīts. 

Šis pētījums parāda, ka cilvēki, kuri dzer kafiju, ir zemāka sirds slimību riska priekšā. “Tas ir labi, tomēr viena lieta, ko mēs līdz ar pieredzi esam uzzinājuši, ir tāda, ka katrs pacients ir individuāls gadījums,” piebilda Epsteins. 

“Ir daži cilvēki, kuriem kafija var izraisīt aritmiju, un ir cilvēki, kuriem kofeīns nekādu efektu nesniedz. Cilvēkiem ir jāpazīst savs ķermenis un jāsaprot, ar ko labāk nepārspīlēt. Samērīgums vienmēr ir atslēga,” turpināja stāstīt Epsteins. 

Arī Markuss piekrita, ka tiem cilvēkiem, kuriem jau ir neregulārs sirds ritms, kofeīns var veicināt sirdsdarbības problēmas.