Diskusijas par nodokļu izmaiņām notiek, bet nav zināms to spēkā stāšanās laiks (1)

Pēc premjera teiktā, koalīcijā nav apstājies darbs pie iecerēm veikt uzlabojumus nodokļu sistēmā, tomēr piecu partiju koalīcijā nav viegli meklēt kopsaucēju. Pēc Kariņa domām, nodokļu sistēma ir jāpadara taisnīgāka un vienlīdzīgāka.

"Šī krīze parāda, ka valstī ir sociāli neaizsargāti cilvēki, daudzi darba ņēmēji neatbilst dīkstāves atbalstam, jo par viņiem nav maksāti nodokļi. Tas nav taisnīgi. Mums šis ir jāuzlabo," uzsvēra Kariņš.

Viņš atzina, ka nodokļu sistēma ir uzlabojama, tomēr patlaban nav zināms laiks, kad izmaiņas varētu stāties spēkā, bet tuvākajā laikā būšot skaidrība, vai izmaiņas nodokļos būs sagaidāmas jau ar 2021.gada janvāri, vai vēlāk.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka darbu pie izmaiņām nodokļos nevajadzētu apturēt, tomēr jāņem vērā, ka patlaban daudz laika tiek veltīts Covid-19 pandēmijas radītās krīzes mazināšanai. "Jārēķinās, ka patlaban visu izdarīt nevar, bet tiklīdz situācija uzlabosies, pie šī jautājuma ir jāatgriežas. Ja ekonomiskā situācija atļaus, tad nodokļu izmaiņas var ieviest jau ar 2021.gadu, bet nepieciešamības gadījumā izmaiņas var ieviest arī vēlāk. Katrā ziņā šajā jautājumā nevajag vilkt gumiju," uzsvēra Kazāks.

Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, viens no nodokļu sistēmas uzlabojumu kontekstā risināmajiem jautājumiem ir mikrouzņēmuu režīma pārskatīšana, kas ir iepriekšējā ekonomiskajā krīzē ieviests pagaidu risinājums.

Tāpat Kazāks atzina, ka līdzekļus, kurus patlaban valsts aizņemas Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai, būs arī jāatdod, un to varēs paveikt vai nu samazinot izdevumus, vai arī palielinot nodokļu ieņēmumus. "Nav mērķtiecīgi samazināt uzdevumus vai palielināt nodokļus, bet gan būtu jāpārskata atvieglotie nodokļu režīmi," atzina Kazāks.

Kazāks: Izejai no krīzes jāpieņem mērķtiecīgi lēmumi, jādala riski un jāveic reformas

Izejai no Covid-19 pandēmijas radītās krīzes valdībai ir jāpieņem mērķtiecīgi lēmumi, jādala riski un jāveic reformas, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjānis Kariņu (JV) mediju pārstāvjiem atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Kariņš stāstīja, ka viņš ar Latvijas Bankas prezidentu pārrunājis jautājumus, kas skar valsts ekonomikas atveseļošanu. Tāpat premjers informējis par krīzes laikā valsts sniegtā atbalsta trim blokiem - pirmais ir dīkstāves atbalsts, otrs - ieguldījumi infrastruktūrā, trešais - ekonomikas pārstrukturēšana. "Visus šos blokus dinamiski attīstīsim ar mērķi palīdzēt ekonomikai un sabiedrībai," uzsvēra Ministru prezidents.

Vērtējot līdzšinējo situāciju ekonomikā, Kazāks norādīja, ka šī Latvijai ir pirmā krīze, kurā valstij ir savs naudas maks un valsts var pieņemt patstāvīgus lēmumus. Turklāt valdības lēmumi Covid-19 pandēmijas radītās krīzes mazināšanai, Latvijas Bankas vadītāja vērtējumā, bijuši pareizi.

"Liels ieguvums valdības rīcībā ir tas, ka regulāri tiek vērtēta ekonomiskā situācija un cik efektīvi ir ieviestie atbalsta mehānismi. Krīzē nav ideālu lēmumu, bet galvenais ir pareizs virziens. Ne vienmēr sākotnēji atbalsts bija plašs, tas nebija vienmērīgs, tomēr ar laiku tas tika labots," pauda Kazāks.

Domājot ar valdības plānotajiem turpmākajiem soļiem, Latvijas Bankas prezidents norādīja uz četriem svarīgiem soļiem. Pirmkārt, lēmumiem jābūt pakāpeniskiem un mērķtiecīgiem. "Tas, ka tiks atcelti epidemioloģiskie ierobežojumi, nenozīmē, ka ekonomikā viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Nekādas krasas krīzes beigas nav sagaidāmas, tāpēc atbalsts būs nepieciešams atšķirīgs," uzsvēra Kazāks.

Otrkārt, krīzē ir svarīga riska dalīšana starp valsti un privāto sektoru. "Valsts atbalstam ir jābūt adekvātam, bet tas nedrīkst būt neproporcionāls. Līdz šim valdība to ir ņēmusi vērā," secināja Latvijas Bankas prezidents.

Treškārt, valdības lēmumiem ir jārada labums visai sabiedrībai kopumā. Kā piemēru Kazāks minēja nepieciešamību veikt administratīvi teritoriālo refomu, kā arī domāt par mūžizglītības programmām, lai tie cilvēki, kuri krīzes dēļ būs zaudējuši darbu, pēc tās varētu pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū.

Ceturtkārt, Kazāks iesaka valdībai rīkoties un tērēt līdzekļus ilgtspējīgi. "Patlaban valstij ir finanšu resursi pietiekamā apjomā, bet šie līdzekļi nav bezgalīgi. Krīzes laikā mēs varam atbalstīt ekonomiku, palielinot valdības parādu līdz 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr pārskatāmā laika periodā - 6-8 gados - parāds ir jāsamazina līdz aptuveni 40% no IKP. Svarīgi ir ne tikai sniegt atbalstu šajā krīzē, bet arī gatavoties nākamajai," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Jau ziņots, ka, atbilstoši valdības deklarācijai, Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.

Ministrijas iepriekš izstrādātajā un valdībā izskatītajā ziņojumā rosināts diskutēt par diviem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.

Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro. Bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.