Ruslans Rjabošapka 2019.gada augustā tika iecelts par Ukrainas ģenerālprokuroru, un viņam tika dots uzdevums uzraudzīt reformas prokuratūrā. Par spīti tam, ka tika panākts vērā ņemams progress, Ukrainas parlaments 2020.gada marta sākumā viņu atlaida. Šomēnes pret Rjabošapku sākta izmeklēšana par korupciju.
Rjabošapkas atlaišana un vilcināšanās ar solīto reformu ieviešanu liek apšaubīt, vai Zelenskis pats jebkad ir bijis reformators, raksta Tregubovs.
Atrodoties ģenerālprokurora amatā, Rjabošapkas reformu plānus atbalstīja Ukrainas pretkorupcijas aktīvisti un Ukrainas starptautiskie partneri. Aktīvisti uzskata, ka Rjabošapka esot ticis atlaists tāpēc, ka nesteidzās apsūdzēt iepriekšējās valdības svarīgākās amatpersonas.
"Man lika parakstīt apsūdzības pret Petro Porošenko. Es to nevarēju darīt," neilgi pēc atlaišanas teica Rjabošapka. "Pirmkārt, apsūdzības bija nepamatotas. Otrkārt, tas bija nelikumīgi. Nebija iemesla uzskatīt, ka Porošenko patiesi bija vainīgs tajā, par ko tika apsūdzēts. Parakstot tādu dokumentu, es pats būtu kļuvis par noziedznieku."
Rjabošapka patlaban dzīvo Strasbūrā, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesā strādā viņa sieva.
Pēdējo mēnešu laikā līdzīgs liktenis piemeklējis vēl vairākus "Zē paaudzes" politiķus, kuri pie varas nonāca, pateicoties Zelenska popularitātes vilnim. Šī tendence aizsākās 4.martā ar pārkārtojumiem valdībā, kuru rezultātā ministru kabineta slavenākie reformatori tika aizstāti ar personībām no Ukrainas politiskās vēstures lappusēm.