Puntulis: "Nekas nevar aizstāt dzīvu muzicēšanu" (14)

Bet līdz vasaras sezonas beigām būtu tikai prātīgi atturēties no pasākumiem, kuros dalībnieku skaits ir lielāks par simtu.   

Raidījumā “900 sekundes” jūs teicāt, ka dīkstāves pabalsti kultūras jomas darbiniekiem bieži tiek atteikti un daudziem tie ir ļoti niecīgi. Pie kādiem risinājumiem šobrīd strādā Kultūras ministrija?  

Joprojām vēl notiek nelieli uzlabojumi dīkstāves pabalstu noteikumos. Kas attiecas uz tiem noteikumiem, kas skar lielākoties kultūras nozares, pašnodarbinātas personas un autoratlīdzību saņēmējus, tad šķiet, ka mēs pilnīgi visus iespējamos uzlabojumus jau esam veikuši.  

Šobrīd mēs strādājam pie tā, lai arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 165 tiktu iekļauta norma, kas ļautu pašnodarbinātajam, kurš ir nepilnas slodzes pedagogs vai radošs darbinieks, pretendēt uz dīkstāves pabalstu. Jo šobrīd dīkstāves pabalsts kādam tiek liegts tikai tādēļ, ka viņš paralēli ir nepilnas slodzes pedagogs kādā no mūsu mūzikas vai mākslas skolām vai veic nepilnas slodzes radošo darbu kaut kādā citā valsts vai pašvaldības [iestādē].  

Tā kā [ir iecere], ka turpmāk vairs nevarēs pieteikties uz dīkstāves pabalstu par martu un aprīli, mēs ciešā sadarbībā ar nozari lūdzām valdību par vienu nedēļu atlikt šā lēmuma pieņemšanu, lai šie cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav paguvuši atkārtoti  pieteikties uz dīkstāves pabalstu, varētu vēl pieteikties par iepriekšējiem mēnešiem. Līdz ar to dīkstāves pabalstu mehānisms ir noslēdzies. Mēs zinām tagad beigu termiņu, un tas ir jūnijs. Visticamāk, ka dīkstāves pabalsti kā tādi netiks pagarināti.

Mēs atgriezīsimies pie mūsu sākotnējās ieceres, proti, pie papildu finansējuma piešķiršanas KM. Šobrīd esam šādu pieprasījumu jau sagatavojuši. Vispirms mēs ar to vērsīsimies finanšu ministra vadītajā darba grupā. Pēc tam mēs šo pieprasījumu skatīsim politiskajā sadarbības [padomes] sanāksmē. To mēs plānojam darīt pirmdien. Un otrdien mēs plānojam vērsties jau valdībā pēc papildu finansējuma, kas būs nedaudz virs trīsdesmit miljoniem [eiro].  

Jūs to prasīsiet iezīmēt nākamā gada valsts budžetā vai jau šobrīd?

Nē, mēs runājam par finansējumu jau šobrīd krīzes seku mazināšanai. Strukturāli mēs šo pieprasījumu varam sadalīt trīs daļās. Tā pirmā daļa būtu zaudējumu kompensācija. Un šeit mēs runājam par kompensāciju, pirmkārt, jau mūsu pašu četrpadsmit valsts kapitālsabiedrībām, tātad operai, teātrim u.tml. Šeit ir runa arī par kompensāciju nevalstiskajam sektoram, proti, maziem nevalstiskiem teātriem, kā arī privātajiem pasākumu rīkotājiem un pasākumu rīkošanas vietām, piemēram, mūzikas namam “Daile” u.tml.  

Otrā daļa ir atbalsts, ko plānojam virzīt uz Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF) Radošo personu likuma ietvaros, proti, palielināt atbalsta apjomu radošo personu atbalsta programmai. Lielāks akcents tiks likts uz jauno programmu, kuru Kultūras ministrijā ieviesām tikai šogad, man stājoties amatā. Runa ir par jaunrades stipendiju, kurai mēs šā gada budžetā panācām finansējuma piešķiršanu divsimt tūkstošu eiro apmērā. Tātad šis varētu būt mūsu galvenais akcents: papildināt šo VKKF programmu - jaunrades stipendijas - ar ievērojamu naudas summu, un tad caur šo programmu palīdzēt visiem tiem pašnodarbinātajiem, ko dēvējam par brīvmāksliniekiem, ieskaitot arī neakadēmiskās mūzikas žanru, ar kuru no valsts puses ir bijušas diezgan nosacītas saistības.  

Trešajā daļā mēs runājam par to, kas kādam varētu asociēties ar tā saucamo Rūzvelta plānu, proti, ar valsts pasūtījumu. Šī būtu viena laba investīcija nākotnei.

Ja oriģinālais “Rūzvelta plāns” galvenokārt bija vērsts uz tēlotājmākslu, tad mēs vēlētos, lai šis nākotnes investīciju plāns aptvertu pēc iespējas vairāk kultūras nozaru. Ne tikai tēlotājmākslu, bet arī mūziku un vēl citas jomas.

Pēc iespējas visas nozares. Šī pirmā investīcija varētu būt momentāna, jau pusgada laikā.   

Vai jaunrades stipendijas attieksies arī, piemēram, uz rokmūziku un rokmuzikantiem?

Jā, protams. Stājoties ministra amatā, jau augustā es aicināju pie sevis visus Latvijā redzamākos privātā sektora producentus. Es uzsvēru, ka viņu darbs ir ļoti nozīmīga Latvijas kultūras sastāvdaļa. Un nemitīgi man ir bijusi cieša sasaiste ar nozari, ieskaitot arī šo privāto sektoru. Mēs esam nodibinājuši pasākumu padomi, kur ir ļoti plaši pārstāvēts šis privātais sektors. Guntara Rača personā šie mūziķi apvienojās un veido biedrību, kur ir nosacījums, lai viņi varētu iekļauties radošās personas likuma ietvarā. Es ļoti labi apzinos, ka neakadēmiskās mūzikas žanrs valstiskā kontekstā nav pietiekami skatīts, bet joprojām uzsveru, ka ir divas puses: tiesības un pienākumi. Un tās noteikti būs jāsalāgo, ja mēs šinī jautājumā iesim dziļāk. Šos gadus neakadēmiskās mūzikas žanrs ir baudījis pilnu brīvību bez jebkādiem kritērijiem. Patiesībā vienīgais kritērijs, kas ir bijis, tas ir maksāt zināma veida nodokli. Un, kā mēs visi labi zinām, tad tur šī nodokļu politika ir bijusi diezgan lojāla šim žanram.

Un, ja mēs šobrīd runājam par valsts atbalstu, tad mēs neizbēgami nonāksim pie kritērijiem. Neizbēgamā veidā notiks vērtēšana.

Un kādiem tad, jūsuprāt, ir jābūt kritērijiem attiecībā uz neakadēmisko mūziku? Kā noteiks, kam piešķirt un kam nepiešķirt valsts atbalstu?  

Šīs programmas akcents būs tieši uz jaunrades stipendiju programmu. Tas kritērijs, ko mēs gaidīsim no pretendentiem, - vai šis cilvēks var garantēt vai vismaz solīt jaunradi. Tas būs atbalsts, nevis lai kāds izdzīvotu, bet lai šis radošais cilvēks dara to, ko viņš prot vislabāk - radīt. Un tas ir tas galvenais kritērijs, nešķirojot šeit pat pa žanriem: vai akadēmiskās, vai neakadēmiskās mūzikas, vai tēlotājmākslas, vai jebkurš cits žanrs. Mēs mēģināsim atbalstīt pēc iespējas tos, kuri ir gatavi, bet nespēj radīt tikai tādēļ, ka šobrīd materiālā situācija viņiem liedz domāt par radīšanu un tā vietā liek meklēt citas izdzīvošanas formas.   

Par kompensācijām runājot. Pēc kāda mehānisma tās tiks maksātas?

Mēs esam nodibinājuši pasākumu padomi, kurā ir cilvēki, kas ļoti labi pārzina šo nozari. Šobrīd par padomes priekšsēdētāju ir ievēlēts visiem zināmais Ģirts Majors. Majora kungs kopā ar padomi, kurā, protams, ir arī KM pārstāvji, precīzi izstrādās kārtību, cik lielā apjomā un pēc kādiem kritērijiem šīs kompensācijas pienāksies. Tas būs absolūti demokrātisks process.

Vai un kā ir plānots pilnveidot nodokļu sistēmu attiecībā uz kultūras nozarē strādājošajiem?

Es neesmu nodokļu speciālists, bet, ja mēs runājam par nākotnes nodokļu modeli,  man šķiet, ka mums vajadzētu virzīties uz ļoti vienkāršu sistēmu. Tas, ko pazīst ar nosaukumu "darījumu konts".

Ir viens konts, kurā no visiem ienākumiem tiek noskaitīts konkrēts nodokļu apmērs. Vienkāršota nodokļu sistēma būtu tas mērķis, uz ko virzītos es. Ja mēs runātu arī par kādām citām nodokļu sistēmām, tad pilnīgi noteikti mēs nevaram pieļaut, ka nav elementāras bezdarba apdrošināšanas vai sociālo garantiju, kā tas ir šobrīd.

Vai Covid-19 krīze ir izgaismojusi kādas jaunas pieejas nozares attīstībai? Piemēram, jaunus formātus, kuros radoši cilvēki var izpausties?  

Es nebūtu tik pārliecināts, ka šie formāti būs noturīgi. Varu ilustrēt savu domu ar pavisam konkrētu piemēru. Šinī krīzes laikā es esmu nakts stundās noskatījies pietiekami daudz izcilu “Metropolitan” operas izrāžu, un tās ir bijušas patiešām izcilā kvalitātē. Taču šodien pirmo reizi šo divu mēnešu laikā es piedalījos publiskā pasākumā Ikšķilē Dzintara Soduma balvas pasniegšanā literatūrā. Un šinī ceremonijā, kur distancēšanās tika ievērota un viss bija pēc reglamenta, bija arī uzstāšanās: pianiste spēlēja kādu skaņdarbu. Tas tik ļoti aizskāra manu sirdi, un tas patiešām bija vēl viens pierādījums tam, ka nekas nevar aizstāt dzīvu kontaktu.

Nekas nevar aizstāt dzīvu muzicēšanu.

Neviens izcils ieraksts un neviens izcils mākslas darbs. Tā ka es nedomāju, ka daudzi no tiem risinājumiem, kas ir šobrīd, saglabāsies arī pēc krīzes.

Paldies!

* Atsauce uz ASV prezidenta Franklina Delano Rūzvelta "Jauno kursu" iziešanai no 20. gs. 30. gadu vispasaules ekonomiskās krīzes.