Šajā līdzsvarošanā tiesa ņēma vērā tādus kritērijus kā publikācijas ieguldījums sabiedrībai nozīmīgā diskusijā, personas publiskā atpazīstamība, publikācijas saturs, forma un sekas, ja nepieciešams, vērtējot arī apstākļus, kādos informācija vai fotogrāfija iegūta.
Turpinot ar šo principu piemērošanu iesniedzējas lietā, ECT atzīmēja, ka Rodinas uzsāktie divi tiesvedības procesi skāra sensitīvus ar viņas ģimeni saistītus jautājumus. Prasības bija celtas gan pret ģimenes locekļiem, gan arī pret medijiem, kas šo ģimenes stāstu bija atspoguļojuši laikrakstā un televīzijā.
Lai gan laikrakstā iesniedzējas vārds nebija minēts, rakstā bija iekļauta pietiekama informācija, lai sievieti varētu identificēt, turklāt rakstam bija pievienota fotogrāfija, kurā iesniedzēja redzama privātā vidē. ECT uzskatīja, ka televīzijas raidījumā iesniedzēju varēja skaidri identificēt, ņemot vērā, ka tika pieminēts gan viņas vārds un uzvārds, gan arī iepriekšminētā ģimenes fotogrāfija.
Savukārt saistībā ar iesniedzējas atpazīstamību ECT atzina, ka nacionālās tiesas šo aspektu nebija vērtējušas, tomēr no tiesu nolēmumos ietvertajiem secinājumiem varēja noprast, ka tiesas iesniedzēju uztvēra kā privātpersonu, tādēļ ECT ieskatā iesniedzēja varēja pieprasīt, lai viņas privātā dzīve tiktu īpaši pasargāta.
Tiesa atzīmēja, ka abu mediju publikācijas tapa pēc Rodinas radinieku iniciatīvas, tomēr abi mediju produkti nebija pieskaitāmi analītiskajai vai izmeklējošai žurnālistikai. Vēl vairāk, ECT secināja, ka gan raksts, gan sižets kritizēja iesniedzēju, radot negatīvu iespaidu un nopietni iejaucoties iesniedzējas privātajā dzīvē.