36% aptaujāto sacīja, ka noteiktie ierobežojumi un darbs no mājām ir būtiski ietekmējuši viņu spēju koncentrēties darba pienākumu veikšanai. 27% aptaujāto sacīja, ka viņus no darba pienākumu veikšanas ļoti viegli var novērst notiekošais mājās.
Darba un mājas vides saplūšana vienā telpā ir ietekmējusi arī cilvēku ikdienu – gandrīz ceturtā daļa aptaujāto norādījusi, ka viņiem darba dienas beigās ir ļoti grūti atslēgties no darba pienākumiem.
Cilvēki vēl vairāk domā par to, kā pierādīt apkārtējiem, ka viņi aktīvi veic savus darba pienākumus. Aptuveni 43% aptaujāto atklāja, ka izjutuši spiedienu, atbildot uz e-pastiem un telefona zvaniem ātrāk nekā parasti. Tāpat šie cilvēki regulāri rūpējas, lai apkārtējie redz, ka viņi pašlaik atrodas tiešsaistē, respektīvi – ka viņi ir pilnvērtīgi pieslēgušies darba veikšanai.
Darba saglabāšana ir viens no lielākajiem uztraukuma iemesliem vairāk nekā 40% aptaujāto. Šie aptaujātie pauduši bažas, ka viņu darba devējs varētu izbeigt darbību vai arī veikt darbinieku skaita samazināšanu. Visvairāk par to uztraucas cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem – savas bažas paudusi teju puse aptaujāto.
Tomēr, neraugoties uz papildu stresu, trauksmi un daudz vairāk laika, kas tiek veltīts darbam, cilvēki kā lielāko ieguvumu min iespēju vairāk laika pavadīt kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem. Tā, piemēram, 20% aptaujāto norādījuši, ka viņu attiecības ar līdzcilvēkiem ir ievērojami uzlabojušās.
32% aptaujāto sieviešu atklājušas, ka viņas mājās vairāk pievēršas dažādām fiziskām aktivitātēm, bet 48% respondentu sacīja, ka viņi ir pateicīgi par to, ka ir iespēja kvalitatīvi pavadīt vairāk laika kopā ar savu ģimeni.