Ziedu fotosesijas: ķirša valdzinošie ziedi un to porcelāna maigums

Tautā iemīļotā rakstniece Anna Sakse ķirškokam ir veltījusi pasaku par dārznieka dēlu Ķirsi, kurš, sargājot dārzu no Ziemeļa, pats aizgāja bojā. Tā vietā izaudzis skaists kociņš, ko dārznieks turpinot slēpt no Ziemeļa, ik gadalaiku pārklājot ar citu seģeni - pelēku, baltu, zaļu ar sarkanām podziņām. Tā slēpjot ķirsi no Ziemeļa atriebības. 

"Ķirsi, mans mīļotais dēls!" - tā dārznieks katru pavasari uzrunā koku, un tas ar pumpuriem piebriedušu zariņu noglauda tēva grumbainos vaigus.

Ķirši ir plūmju ģints (Prunus) sekciju Cerasus, Microcerasus un Penarmeniaca augi, kas ir koki vai krūmi. Ķiršu apakšģintī (Cerasus) ietilpst aptuveni 150 sugas, no kurām kultivē apmēram 60 sugas. Visizplatītākās sugas ir saldais ķirsis (Prunus avium) un parastais ķirsis (Prunus cerasus). Par ķiršiem dēvē arī šo augu augļus — kauleņus, ko lieto uzturā. Ķiršus audzē arī kā krāšņumaugus, piemēram, smaržīgo ķirsi (Prunus mahaleb), tūbaino ķirsi (Prunus tomentosa), zemo ķirsi (Prunus pumila) un Besija ķirsi (Prunus besseyi).

Ķirši ir vasarzaļi vai mūžzaļi augi ar veselām, zāģzobainām, pamīšus sakārtotām lapām. Ziedi ir divdzimumu, ar divkāršu apziedni. Ziedu krāsa ir balta vai rožaina (šķirnēm var būt arī sarkanīgi toņi).