“Distancētu sarunu seriāls”. 7.epizode - spriež par izglītību pandēmijas laikā (1)

Edmunds Vanags minēja, ka ir jāsaprot – nevajag sagaidīt, ka vecāki būs labi skolotāji. Tāpat skolēni nevar tikt galā paši saviem spēkiem. Šis komplekts ļauj secināt, ka labus mācību rezultātus šobrīd varam negaidīt. Mācību process notiek jaunos apstākļos un pielāgošanās cilvēkam allaž prasa laiku. Savukārt pārmērīgas gaidas rada lieku stresu. Pietiks ar to, ja būsim šo sarežģīto periodu puslīdz labi izturējuši un neaizmirsīsim cits citam un pašiem sev pateikt par to paldies.

Mēdz teikt, ka nav ļaunuma bez labuma, tādēļ Vanags izcēla vismaz trīs labas lietas, ko aizgūt no šī perioda: sapratni par nepieciešamību nodarbināt organismu fiziski un vēlmi to darīt, digitālo prasmju uzlabojumu un plānošanas iemaņas. Svarīga atziņa ir arī tā, ka mācību darba procesā ļoti nepieciešams sev tuvāko atbalsts. Arī tāpēc, ka pielāgošanās jaunajiem apstākļiem prasa daudz enerģijas un veicina lielāku nogurumu.

Patrisha bilda, ka pati gan jau pāris gadus mācās tālmācības veidā, taču redz, ka viņas māsai, kura normālos apstākļos zinības apgūst klātienes skolā, šobrīd klājas daudz grūtāk, jo skola acīmredzami nav gatava tik veikli pielāgot mācību programmu tālmācībai. Viņa arī neslēpa, ka tālmācība pieprasa daudz lielāku pašdisciplīnu un pašmotivāciju. Ņemot vērā viņas straujos panākumus popmūzikas industrijā un nu arī darba uzsākšanu radio, laika mācībām ir maz, taču palīdz apziņa, ka dzīvē nepieciešams tā sauktais “plāns B”. Par krīzi viņa saka – jāsaglabā savi mērķi, tikai jāatrod cits ceļš, kā uz tiem iet. Ar atbalstu un izturību viss izdosies.

Rūdolfs Kalvāns atzina, ka krīzes laika sākums nozīmēja brīdi, kad skolas vadības komandai bija jāspēj darboties ļoti ātros tempos. Nācās pārgrupēt savu darbu visās līnijās. Vidusposms šai divu mēnešu krīzei bija nosacīti mierīgāks un sākās jauno vadlīniju pieslīpēšana, taču mācību gada nogale jau atkal kļūst histēriska, jo tuvojas eksāmeni, izlaidumi un citas šobrīd diezgan “mistiskas” parādības.

Viņš atzīst, ka gūta jauna pieredze un cer, ka tik drīz tā vairs nebūs vajadzīga. Vēl Kalvāns uzsvēra, ka krīzes laikā bija svarīga sadarbība arī ar citām skolām, nevis konkurence, kā tas mēdz būt normālākos apstākļos. Interesanta pandēmijas laika tendence ir novērtējuma atzīmju kāpums visiem skolēniem. Tas, protams, nenozīmē, ka viņi pēkšņi kļuvuši daudz zinošāki. Drīzāk jau stāsts ir par viltību, ko šobrīd ir tikpat kā neiespējami konstatēt. Kā saka Kalvāns – rudenī būs daudz pārsteigumu. Bet līdz tam vēl ir laiks. Šobrīd labāk atpūtināt savu prātu ar apziņu, ka tūlīt sāksies vasara!

Elīna Ingelande savukārt pastāstīja par programmēšanas skolas straujo pielāgošanos jaunajiem apstākļiem, ko diemžēl ne vienmēr var teikt par bērniem, kuri skolā mācās. Vecākiem mūsdienās patīk mīts, ka viņu bērns datoros jau visu saprot, neapzinoties, ka patiesībā viņam vēl daudz kas jāapgūst un jaunu zināšanu mācīšanās rada nepārliecību un nedrošību. It īpaši tik netipiskajos tālmācības apstākļos, kā šobrīd. Tādēļ bērni ir krietni vairāk jāiedrošina un skolotājiem jābūt ne tikai gataviem mācīt savu programmu, bet jāatrod zelta vidusceļš starp šo gatavību un fleksibilitāti, spēju reaģēt uz dažādām nestandarta situācijām. Pat, ja tālmācības programmēšanas stundas laikā bērnam krēslā iesprūst kāja…

“Distancēto sarunu seriāla” astotajā epizodē “Lai dzīvo viesmīlība!” 28. maijā pulksten 18.00 notiks saruna par viesmīlības biznesa nozīmīgo lomu mūsu dzīvē un sadzīvē.

Skatītājiem ir iespēja uzdot jautājumus, gan iepriekš tos iesūtot konkrētā tiešraides notikuma komentāru sadaļā aģentūras “SponsorKing” lapā vietnē “Facebook”, gan turpat tiešsaistes laikā.

Tiešraides notikumu sērija “Distancētu sarunu seriāls” radīta, jo viens cilvēks nav cīnītājs, un pandēmijas laikā šī atziņa ieguvusi dubultu spēku. Katram vajag atbalstu un plecu, sapratni un mierinājumu.

Tiešsaistes notikumu sērija “Distancētu sarunu seriāls” top ciešā sadarbībā ar “Tele2 Latvija”, Eiropas Savienības māju un ģimenes portālu mammamuntetiem.lv.