Kā negaidīti veiksmīga PR kampaņa padarīja Georga lentīti par Krievijas patriotisma simbolu

Simbols tika brīvi patapināts no lentes, kas bija piestiprināta Svētā Jura ordenim - augstākajam apbalvojumam militārpersonām Krievijas impērijā. Leģenda vēsta, ka lentītes krāsas simbolizē šaujampulveri un uguni. 

Georga lentītes Krievijā ir visur, īpaši nedēļas pirms Uzvaras dienas svinībām 9. maijā, simbolizējot patriotismu un kara piemiņu. Šī lentīte ir viens no veiksmīgākajiem vienojoša simbola meklējumu stāstiem Vladimira Putina prezidentūras laikā, sasaistot mūsdienu atbalstu valstij ar Padomju Savienības lomu nacisma sagrāvē. 

Tomēr līdz 2005. gadam lentīte reti tika izmantota kā ar karu saistīts simbols. Svētā Jura (Georga) ordenis netika piešķirts nedz Pirmā nedz Otrā pasaules kara laikā, jo tas tika likvidēts pēc komunistiskās revolūcijas, bet atjaunots tika vien 2000. gadā. 

Tomēr šodienas līmenī Georga lentītes lomu un nozīmi sabiedrībā atgrieza veiksmīga Krievijas ziņu aģentūras “RIA Novosti” PR kampaņa, kad interneta projektu vadītājai Natālijai Losevai tika uzdots izdomāt suvenīru, kas labi saderētu kopā ar mājaslapas tiešsaistes projektu, kurā tiek vāktas ģimenes atmiņas par karu. 

Lentītes nebija izgudrotas no zila gaisa. Mēs izmantojām līdzīgu krāsu kombināciju un līdzīgu kontekstu. Šie faktori kopā sabiedrībā modināja dabisku reakciju, intervijā 2014. gadā stāstīja Loseva.  

Vispirms šīs lentītes 2005. gadā izdalīja brīvprātīgie studenti, bet drīz vien savu atbalstu sniedza arī valsts, kas lentītes izplatīja gan visā Krievijā, gan ārpus tās. Līdz 2014. gadam tika izdāļāti vairāk nekā simts miljoni lentīšu. “RIA Novosti” sleju autori apgalvo, ka viņu tautas kampaņai bija izdevies veiksmīgi radīt vienojošu Krievijas identitātes simbolu - izdarīt to, kas citiem nebija izdevies. 

“Lentīte, kas simbolizēja triumfu karā un piemiņu, guva panākumus tur, kur Neatkarības dienas un citi simboli bija neveiksmīgi - tā vienoja krievus,” 2007. gadā rakstīja “RIA Novosti”. 

Lentītes ātri vien ieguva arī politisku nozīmi. 

Liberālais žurnālists Oļegs Kašins rakstīja, ka krievu nacionālisti lentīti valkāja jau protestos Igaunijā 2007. gadā, kad Igaunijas valdība paziņoja, ka vēlas no centrālā laukuma aizvākt padomju kara pieminekli. 

“Tā pavasara protesta dalībnieki arī valkāja lentītes, un tā bija nozīmīga epizode lentītes transformācijā par konkrētas politiskās partijas un uzskatu simbolu,” 2014. gadā rakstīja Kašins, kad lentīte kļuva kontroversāla tās izmantojuma Austrumukrainā dēļ. 

“Lentīte bija piemiņas simbols, bet tad pēkšņi tā kļuva par valsts simbolu, bet pēc tam par lojalitātes autoritātēm simbolu,” piebilda Kašins. 

Bija baumas, ka lentīte tika radīta kā kontroversāls simbols Ukrainas 2004. gada Oranžajai revolūcijai, tomēr tas nešķiet ticami. Tiesa, vēlāk, kad krievu liberāļu, nacionālistu un citu aktīvistu pulki savācās protestos zem baltās lentītes simbola, daži Georga lentīti sāka prezentēt kā opozīciju Baltajai lentītei. 

http://t.co/6x2sn294 – St.George’s Ribbon stands against the White Ribbon.

— Dmitry Rogozin (@DRogozin) February 27, 2012

Lentītes radītāja Loseva stāstīja, ka viņai nekad nav licis justies ērti lentītes kā politiska simbola izmantošana, īpaši pēc tam, kad separātisti Ukrainā staigāja apkārt oranži melnās krāsās, tā paužot savu lojalitāti Maskavai. 

“Tagad šī lentīte tiek spontāni lietota pret atsevišķu Ukrainas daļu un Maidana (centrālais laukums Kijevā, kur tiek rīkoti lieli protesti) autoritātēm. Es neesmu pārliecināta, vai šāda veida simbolu un zīmju politizēšana ir laba,” stāstīja Loseva. 

Tagad lielākie jautājumi, kas saistīti ar Georga lentīti ir visai praktiski, proti, kā pareizi izmantot un valkāt lentīti. Piemēram, vieni saka, ka lentīti siet ap automašīnu antenām vai somām nedrīkst, jo tur tā ātri vien nodriskājas. Citi saka, ka lentīte jāsasien cilpā vai kvadrātā un jāsprauž klāt pie apģērba pēc iespējas tuvāk sirdij. Tiesa, Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs esot paziņojis, ka viņš jau astoņus gadus Georga lentīti nēsā pie savas somas un nevēlas, lai kāds viņu tagad mācītu, kur un kā tā jānēsā.