Tekstila šķirošana Latvijā: vēlme ir, tagad jābūvē iespējas (4)

Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka no 2025. gada dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. "Uzskatu, ka nav neviena iemesla, kāpēc Latvijai būtu jāgaida tik ilgi un mēs nevarētu ieviest šo sistēmu jau pēc diviem vai trim gadiem. Par tās nepieciešamību jau šobrīd liecina arī iedzīvotāju vērā ņemamā aktivitāte, iesaistoties tekstila izstrādājumu šķirošanā," stāsta AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.

Cik izmetam, tik atkal nāk vietā

Saskaņā ar AS “Latvijas Zaļais punkts” aplēsēm Latvijā ik gadu mājsaimniecību radītais sadzīves atkritumu apjoms pārsniedz 800 000 tonnu, no kuriem šķirošanā un pārstrādē nonāk tikai apmēram ceturtā daļa. No visiem atkritumiem, kas tiek apglabāti poligonos, 3–5%, tātad līdz pat 30 000 tonnu, ir tekstilatkritumi: galvenokārt apģērbi, bet arī apavi, aizkari, galdauti, segas, spilveni, palagi utt. Tajā pašā laikā Latvijas tirgū ik gadu nonāk apmēram tikpat daudz jauna vai lietota apģērba, ko iedzīvotāji arī uzcītīgi pērk, ļaujoties atlaižu trakumam un bieži pat nepadomājot, vai tas tiešām ir vajadzīgs. Tā mūsu skapjos veidojas milzīgi nelietotu apģērbu krājumi, un, kad beidzot saņemamies lielajai revīzijai, daļa no vecā skapja satura nonāk sadzīves atkritumos.

Labāka situācija ir uzņēmumos, kuru darbs saistīts ar tekstilizstrādājumiem – šūšanas uzņēmumos, tāpat uzņēmumos, kuri, piemēram, piegādā gultasveļu viesnīcām u. tml. Tur šī sistēma ir diezgan labi sakārtota, audumu atgriezumus un savu laiku nokalpojušos palagus nododot pārstrādei.

Labāk dot otro iespēju nekā izmest atkritumos

Pašlaik daļai iedzīvotāju ir vēlme atbrīvoties no liekajām mantām, tomēr iespējas to izdarīt dabai draudzīgā un ilgtspējīgā veidā ir ļoti ierobežotas. Par to “Latvijas Zaļais punkts” pārliecinājās tikko aizvadītajā tekstila izstrādājumu šķirošanas pilotprojektā, Rīgā un Pierīgā izvietojot pirmos 20 konteinerus, kur iedzīvotāji varēja atstāt nevajadzīgos apģērbus, apavus un mājas tekstilijas. Jāteic – ne tikai tos: šķirojot konteineros atrastas arī mīkstās rotaļlietas, no kurām bērni izauguši tāpat kā no drēbēm, grāmatas un pat trauki, kurus cilvēkiem žēl izmest atkritumos.

Kopā pusgada laikā savāktas vairāk nekā 108 tonnas visdažādāko tekstila izstrādājumu.

Atbilstoša tekstila šķirošana ļauj laist otrreizējā apritē valkāšanai piemērotus apģērbus un nodot pārstrādei nolietotos dabiskās šķiedras izstrādājumus, būtiski samazinot poligonā nonākošo tekstīliju daudzumu. Divas trešdaļas no pilotprojektā savāktā apjoma (sevišķi bērnu un jauniešu apģērbi) realizētas un ziedotas labdarībai jaunattīstības valstīs, kur cilvēki ir trūcīgāki un nav tik izvēlīgi attiecībā uz apģērbu, vai nodotas pārstrādei. Tas skaidri apliecina, ka tekstila izstrādājumu vākšanai ir milzīgs potenciāls, un cilvēki pietiekami labi saprot, kāpēc tas ir vajadzīgs.

"Protams, attieksme ir dažāda: viena daļa iedzīvotāju nes uz konteineriem ja ne lietojamas, tad vismaz tīras lietas, kā arī aicinājām, projektu uzsākot; taču ir arī tādi, kuri izmanto konteinerus kā atkritumu tvertni, un ar netīrām, saplēstām lietām patiešām vairs neko nevar iesākt," atklāj Zakulis. "Cilvēki ir gatavi šķirot, esam saņēmuši ieinteresētus zvanus arī no reģioniem. Vajag tikai vairāk konteineru visā Latvijā, lai izpildītu ES uzdevumus. Pēc mūsu aprēķiniem Latvijā, lai gadā savāktu vismaz 25% no tirgū novietotā tekstila apjoma, jāizveido vismaz 800 savākšanas punkti jeb viens uz katriem 1500 iedzīvotājiem."

Savākšanas sistēmu var izveidot jau 2022.gadā

2025. gads nav tālu, taču pilotprojektā gūtā pieredze liecina, ka ir visi priekšnosacījumi, lai  tekstila šķirošanu varētu ieviest jau 2022.gadā. Šādas sistēmas ieviešanai nepieciešamās investīcijas būtu apmēram 3,5 miljoni eiro, kas ietvertu konteineru iegādi, uzstādīšanu, moderna šķirošanas kompleksa izveidi, lai sagatavotu lietas tālākai pārstrādei, konteineru ikdienas apkalpošanu. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tie ieņēmumi, ko iegūst no otrreiz lietojamo tekstīliju realizācijas, šādus tēriņus nevar nosegt. Tāpēc tiek pētīta citu valstu pieredze un par ļoti veiksmīgu piemēru uzskata Francijas praksi, kur ražotāji un tirgotāji piedalās ražotāju atbildības sistēmā un  piemaksā par katru tirgū novietoto vienību, lai šie izstrādājumi pēc tam atbilstošā apjomā tiktu savākti atpakaļ un sašķiroti. Šī piemaksa katrai saražotajai vai pārdotajai vienībai ir niecīga, bet kopējā naudas plūsma – pietiekama, lai sistēmu uzturētu un tā darbotos efektīvi. Latvijā pēc līdzīga principa darbojas arī iepakojumu, elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošana, tāpēc arī tekstilam divritenis no jauna nav jāizgudro.

Ne mazāk svarīgi, kā cīnīties ar problēmas sekām, ir novērst tās cēloņus. Tāpēc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi aicina iedzīvotājus pirms jauna apģērba iegādes kritiski izvērtēt, vai šis pirkums tiešām ir vajadzīgs, vai arī tā ir tikai mirkļa iegriba.

Apģērba ražošana patērē ievērojamus enerģijas resursus un piesārņo planētu, kanalizācijā nonākot dažādām ķīmiskām vielām. Nākamo piesārņojuma vilni radām mēs, lietotāji, izmetot nevajadzīgo apģērbu un apavus sadzīves atkritumos. Iespējams, Covid-19 laiks mainīs sabiedrības paradumus, veicinot kritisko domāšanu, kura palīdzēs saprast: šķirot tekstīlijas ir labi, bet varbūt vēl labāk ir nākamreiz, atverot skapi, kuram neiet ciet durvis, un konstatējot, ka nav, ko vilkt mugurā, veikala apmeklējuma vietā dot otro iespēju labām, nenovalkātām lietām. Apkārtējā vide lieliski iztiek bez mūsu modes kaprīzēm.