Trampa izfantazētā Obamageita (28)

Es nespēju atrast nekādas liecības, ka kāds toreiz būtu licis Trampam paskaidrot šo dīvaino apgalvojumu. 2016.gada rudenī Trampu - tolaik jau prezidenta amata kandidātu no republikāņu partijas - kampaņas darbinieki bija pārliecinājuši atteikties no absurdās "dzimšanas apliecības" sazvērestības teorijas. Viņš to darīja negribīgi, mētājoties ar apsūdzībām (atkal bez pierādījumiem), ka šādas baumas patiesībā esot aizsākusi viņa oponente Hilarija Klintone.

Tas īsumā ir Trampa modus operandi: viņš ir nevis vienkārši melis, bet gan fabulists, kuru, šķiet, nemaz neinteresē, vai viņa izdomājumi tiks atmaskoti. Ja tā notiek, dzīve vienkārši iet uz priekšu, kamēr viņš izdomā jaunus uzmanības novēršanas paņēmienus.

Vēl viena izteikta Trampa prezidentūras īpatnība ir viņa sistemātiskie mēģinājumi nojaukt barjeras, kas ierobežo izpildvaru. Pats nesenākais piemērs - četru ģenerālinspektoru atlaišana. Ģenerālinspektori ir ierēdņu šķira, kas tika ieviesta pēc Votergeitas kā federālo aģentūru un to amatpersonu neatkarīgi uzraugi.

Tramps atlaida Veselības un sociālo pakalpojumu departamenta ģenerālinspektora pienākumu izpildītāju pēc tam, kad viņas birojs ziņoja, ka nepietiek cīņā pret Covid-19 nepieciešamā aprīkojuma. Tramps bija vēl kārāks uz viņas atlaišanu, uzzinājis, ka viņa strādāja prezidenta Baraka Obamas administrācijā, lai gan darbu departamentā viņa sāka vēl Bila Klintona prezidentūras laikā. Turklāt Tramps nesen izteicās, ka visi ģenerālinspektori varētu būt pārpalikumi no Obamas ēras un tāpēc pelnījuši atlaišanu.

Joprojām nerimstas Trampa dusmas par izmeklēšanu, kurā tika pētīti viņa 2016.gada vēlēšanu kampaņas sakari ar Krieviju, un janvārī notikušo impīčmentu - šie temati viņā ierosina dusmas un atriebības kāri. Ciest var teju ikviens, kurš iesaistīts kādā no šīm epizodēm. Šajā kategorijā ietilpst divi no nesen atlaistajiem ģenerālinspektoriem.

Tramps parasti sadusmojas tik ļoti, ka nespēj apstāties, kamēr pats nav nodarījis sev pāri - ja vien palīgiem neizdodas viņu pārliecināt. Taču viņa pašreizējā komanda kopumā nav tik spēcīga kā iepriekš, un Tramps guvis lielāku pārliecību par savu instinktu pareizumu (viņš nav pirmais valsts galva, kurš savam palīgam sacījis vārdus "es esmu prezidents, nevis tu"). Turklāt arvien vairāk tuvojas vēlēšanas, kurās viņš varētu zaudēt.

Tagad Tramps apņēmies diskreditēt pašu Krievijas izmeklēšanu, kuru vienmēr dēvējis par "izdomājumu" un "viltus ziņām". Ar pretimnākošā ģenerālprokurora Viljama Bāra palīdzību viņš taisās "pierādīt", ka tās sākšanai nebija pamata.

Kad Bārs 2019.gada februārī stājās amatā ASV Tieslietu departamentā, viņš skaidri parādīja - viņš uzskata, ka viņa darbs ir būt Trampa aizstāvim un advokātam. Un Trampam, kuram nav nekādas izpratnes par valsts dienestu, bija radusies ideja, ka federālā valdība sastāv no deep state, kas to vien grib, kā sagraut viņa prezidentūru. Tas izskaidro daudzus tālākos notikumus.

Tramps atlaida FIB direktoru Džeimsu Komiju, kurš nepakļāvās Trampa idejām, ka viņš ir prezidenta padotais, un vēlāk attapās Tieslietu departamenta ieceltā īpašā prokurora Roberta Millera priekšā. Tramps uzskatīja, ka Bāram departamentā jāievieš kārtība. Pakalpīgais Bārs spēra soļus, kas nāca par sliktu gan prezidentam, gan arī viņam pašam. Viņš lika saviem prokuroriem iejaukties, lai samazinātu Trampa ilggadējam sabiedrotajam Rodžeram Stounam piespriesto cietumsodu, kā rezultātā atkāpās četri federālie prokurori.

Kad sašutums Tieslietu departamentā noplaka, Bārs vēl nekaunīgākā veidā nokārtoja, ka federālie prokurori atsauc apsūdzības pret atvaļināto ģenerālleitnantu Maiklu Flinnu - pirmo no (pagaidām) četriem Trampa padomniekiem nacionālās drošības jautājumos. Flinns divas reizes ar zvērestu apliecinātā liecībā bija atzinies, ka melojis FIB par slepenām sarunām ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku laika posmā starp Trampa uzvaru vēlēšanās un inaugurāciju. Tramps atlaida Flinnu, jo viņš par šīm sarunām bija melojis arī ASV viceprezidentam Maikam Pensam.

Flinnam izvirzīto apsūdzību atsaukšana noveda pie lietas galvenā prokurora atlūguma un sašutuma respektablu juristu (gan republikāņu, gan demokrātu) rindās. Viņi pieprasīja Bāra atkāpšanos. Pirmās instances tiesnesis, kurš izskatīja Flinna lietu, izdarīja ko ļoti neparastu - nozīmēja ārēju prokuroru, kurš jūnijā tiesā apstrīdēs Tieslietu departamenta lēmumu atsaukt apsūdzības.

Neparedzamais Flinns, kurš reģistrējies kā demokrāts (neņemsim vērā Trampa kampaņas saukli "iemetīsim viņu cietumā"), bija daudzu cienīts izlūkošanas virsnieks Afganistānā, taču tikai līdzsvarota uzraudzība spēja apslāpēt viņa tieksmi izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Flinns pēc paaugstinājuma kļuva par Aizsardzības izlūkošanas aģentūras vadītāju, taču pieļauto kļūdu dēļ Obamam nācās viņu atlaist. Obama deva Trampam padomu nenolīgt Flinnu par padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

Flinna uzkrātais rūgtums pret Obamu padara viņu par noderīgu instrumentu Trampa jaunākajā plānā - sagraut sava labi ieredzētā priekšteča iespējas publiski atbalstīt bijušo viceprezidentu Džo Baidenu, kurš būs Trampa sāncensis šā gada vēlēšanās. Taču Flinnu var izmantot tad, ja viņš nav notiesātais; apsūdzības saistībā ar viņa zvaniem Krievijas vēstniekam ir jāatmet, lai varētu apgalvot, ka Millera izmeklēšanai nebija pamata.

15.maijā Tramps tviterī nāca klajā ar apgalvojumu, ka Obama, kuram bija viena no tīrākajām administrācijām pēdējo gadu desmitu laikā, esot bijis iesaistīts "vislielākajā politiskajā skandālā ASV vēsturē".

Bet Tramps tā arī vēl nav paskaidrojis, kas ir "Obamageita".

Vai Tramps beidzot ir sacerējis fabulu, ar kuru nevar tikt sveikā cauri? Bārs, kurš tagad pauž satraukumu, ka Tieslietu departaments nedrīkstot būt "politisks", nesen paziņoja, ka Obamam un Baidenam netikšot izvirzītas apsūdzības. Trampam tas bija pārsteigums. Prognozēts, ka līdz 1.jūnijam ASV no Covid-19 būs nomiruši 100 000 cilvēku, un bezdarbs tuvojas 20.gadsimta 30.gadu līmenim. Amerikāņu vēlētājiem daudz vairāk rūp sava veselība, drošība un darba iespējas, nevis tas, kas Flinnam sakāms par Obamu.

©Project Syndicate