Iesūti ziņu!

Globālā aptaujā teju visi dalībnieki atbildējuši, ka ietu uz darbu slimi (1)

Sieviete šņauc degunu.
Sieviete šņauc degunu. Foto: Pixabay

Globālā veselības aptaujā, kas aptvēra cilvēku atbildes no teju 50 valstīm, noskaidrots, ka lielākā daļa darbinieku turpinātu apmeklēt darbu arī tad, ja justos slimi. Daudzi atbildēja, ka mājās nepaliktu pat ar gripas simptomiem. 

Aptauja tika veikta starp 2018. gada beigām un 2019. gada sākumu - teju gadu pirms pašreizējās “Covid-19” pandēmijas. Par spīti tam, šie rezultāti šajā laikā ir īpaši šermuļus raisoši. 

Šo fenomenu dēvē par prezenteismu, un zinātnieki, kas darbojās jaunajā pētījumā, saka, ka aptaujas rezultāti tagad ir svarīgāki kā jebkad. 

“Pirms “Covid-19” arī viss bija diezgan slikti, vienkārši tad bija gripa vai citi respiratorie vīrusi. Tomēr tagad, kad mums ir koronavīruss, ir svarīgāk kā jebkad neiet uz darbu, ja ir slimības simptomi,” teica infekciju slimību ārsts Pīters Kolinons. 

Lai noskaidrotu faktorus, kas stāv aiz prezenteisma - īpaši veselības aprūpes kontekstā -, Kolinons ar zinātnieku komandu veica anonīmu aptauju tiešsaistē. Teju puse (46,7 procenti) no 533 dalībniekiem bija ārsti vai māsas. 

Neatkarīgi no tā, kur viņi strādāja, dalībnieku prezenteisma tendence visur bija līdzīga. 312 respondenti atbildēja, ka uz darbu dotos arī tad, ja justu gripai līdzīgus simptomus, ka iekaisis kakls, muskuļu sāpes, galvas sāpes un drudzis. Ja simptomi ir jūtami, bet nav pārāk smagi, tad cilvēku tendence doties uz darbu bija vēl lielāka. 

“Gandrīz visi (89,2 līdz 99,2 procenti) aptaujātie veselības aprūpes darbinieki un tie, kas strādā citās nozarēs (80 līdz 96,5 procenti), atbildēja, ka nelielu respiratoras slimības simptomu gadījumā dotos uz darbu,” rakstīts pētījumā. 

Lai arī pastāv nelielas atšķirības starp veselības aprūpes darbinieku un citu nozaru darbinieku atbildēm, tomēr svarīgākais ir tas, ka uz darbu ar slimības simptomiem dotos lielākā daļa abu nozaru aptaujāto. Tas ir ļoti satraucošs atklājums. 

“Lēmums doties uz darbu par spīti slimībai ir sarežģīts fenomens, kas veidojies ne tikai pēc personīgiem faktoriem vai zināšanu trūkuma dēļ, bet ir iesakņojies organizāciju kultūrā un naudas "sodu" politikā,” skaidro zinātnieki. 

Lai cik labi būtu cilvēku nodomi, tomēr tam ir jāmainās, saka pētnieki. Īpaši kad mūsu vidū ir tik lipīgs un bīstams vīruss. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS One”

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu