Premjers: Tūrisma un viesmīlības nozarei iespējami trīs atbalsta varianti

Premjers zināja teikt, ka pašlaik vairāk nekā 50 000 nodarbināto valstī saņem dīkstāves pabalstus. Šo atbalsta shēmu plānots nomainīt ar citu, un reāli izvēles iespējas esot starp trim variantiem - "nodokļu pretimnākšanu", vaučeru sistēmu, lai stimulētu pakalpojumu izmantošanu, vai grantu sistēmu jeb tiešiem naudas pabalstiem konkrētiem uzņēmumiem.

Premjers domā, ka atbalstam pamatā tiks izmantoti otrie divi mehānismi, jo valdošajā koalīcijā secināts, ka no zemākas pievienotās vērtības nodokļa likmes krīzes laikā nebūtu lielas jēgas, jo, "ja apgrozījums ir nulle, tad sanāktu, ka arī atbalsts ir nulle".

Lūgts vērtēt, vai jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) tiek galā ar darbiem, Kariņš izteicās, ka viņš uz jauno kolēģi skatās cerīgi, ministrs esot enerģijas pilns. Ir labāk, ka mums ir ministrs, nevis ka tā nav, piebilda premjers.

Lai arī no dažām atbildīgajām amatpersonām ir izskanējis, ka teju viss palīdzības sniegšanā krīzes pārvarēšanai ir izdarīts, premjers tam nepiekrīt. Iestāžu vadītājiem saku - mērķis ir nevis atteikt, bet mērķis ir palīdzēt, uzsvēra Kariņš.

Kariņš atzina, ka kreditēšana Latvijā ir panīkusi, kas esot saistīts ar to, ka bankas "Moneyval" procesa laikā faktiski vispār bija apturējušas kreditēšanu, bet premjers spriež, ka pēc procesa beigām kreditēšana pakāpeniski atjaunosies.

Paralēli valdība strādājot pie tā, lai eksportspējīgākajiem uzņēmumiem valstī varētu nodrošināt ilgākas un labākas kredītlīnijas.

Premjers atkārtoti uzsvēra, ka šīs krīzes pārvarēšana nebūs vērsta uz jostu savilkšanu, vienlaikus viņš uzsvēra, ka budžeta deficītu drīkst palielināt tikai prātīgi, jo valsts nodokļu ieņēmumi tuvākajā laikā neaugs.