:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
:format(webp)/nginx/o/2020/05/21/13111892t1h7ee2.jpg)
Kūstot Antarktīdas ledājiem, vietām savairojušās aļģes, kas sniegoto ainavu iekrāso zaļganos toņos, vēsta "The Guardian". Iespējams, ka aļģes varētu kļūt par barības avotu vietējai faunai.
Klimata pārmaiņu ietekmē Antarktīda kļūst zaļāka (14)
Dažviet vienšūnas organismi ir savairojušies tik kuplā skaitā, ka zaļo nokrāsu var redzēt pat no kosmosa, norādīts britu zinātnieku rakstā, kas trešdien publicēts akadēmiskajā žurnālā Nature Communications".
/nginx/o/2020/05/21/13111894t1hf937.jpg)
Kembridžas Universitātes un Lielbritānijas Antarktīdas pētījuma zinātnieki sešus gadus mērījuši aļģu savairošanas, izmantojot gan satelītu datus, gan arī klātienes novērojumus.
Pētnieku izveidotā karte kalpos par atspēriena punktu tālākajiem pētījumiem par to, cik strauji "baltais" kontinents klimata pārmaiņu rezultātā kļūst zaļš un vai aļģes varētu kļūt par barības avotu tur mītošajām dzīvnieku sugām, kurām kūstošo ledāju dēļ kļūst arvien grūtāk sagādāt sev iztiku.
/nginx/o/2020/05/21/13111893t1h568f.jpg)
Zinātnieki jau novērojuši, ka aļģes labprāt sadzīvo ar citiem vienšūņiem un baktērijām. "Tā ir kopiena. Potenciāli varētu izveidoties jauna dzīvojamā vide. Dažās vietās tas varētu būt jaunas ekosistēmas aizsākums," uzskata Kembridžas Universitātes zinātnieks Mets Deivijs.
/nginx/o/2020/05/21/13111891t1h0e6f.jpg)
Apmēram divas trešdaļas aļģu saradušās tajās zonās, kas pieredzējušas visintensīvāko sasilšanu. Šīs aļģes kopumā spēj absorbēt apmēram 479 tonnas oglekļa dioksīda gadā - apmēram tik daudz emisiju saražo 875 000 braucienu ar automašīnu. Tomēr globālā mērogā tas būtisku atšķirību neradīs.
Drīzumā zinātnieki plāno sākt pētījumus par sarkanajām un oranžajām aļģēm Antarktīdā un to ietekmi uz ledus kušanu.
GALERIJA: Kūstošā Antarktīda