Kāpēc vīrieši uzbudinās vienā mirklī, bet sievietei vajag vairāk laika? (3)

Kad rakstīju grāmatu “Baudas kods” (www.baudaskods.lv), vēlējos sievietēm atklāt to, kā baudīt attiecības ar sevi un mīļoto. Vēlējos lauzt kļūdainos priekšstatus par to, kā sieviete un vīrietis uztver savu un partnera seksualitāti, un palīdzēt sievietēm labāk saprast pašām sevi. Pēc atbildes reakcijas no grāmatas lasītājiem (īpaši vīriešiem) jūtu, cik šī problēma ir aktuāla un cik grūti ir savstarpēji izrunāties.

Vīriešiem pietrūkst informācijas par sievietes seksualitāti. Tāpat viņiem visvairāk pietrūkst seksa kā tāda, bet sievietēm ir par maz uzmanības un baudas no intīmas tuvības ar partneri. Esmu sapratusi, ka grāmata ir kā pirmais solis, tāpēc strādāju pie pilnvērtīgas programmas par to, kā baudīt.

Izrādās, ka pastāv divu veidu uzbudinājumi – fizioloģiskais un psiholoģiskais. Vīriešus parasti šie uzbudinājumi pārņem vienlaicīgi. Lai gan reizēm gadās, ka iestājas erekcija bez uzbudinājuma (piemēram, no rīta) vai arī ir erekcijas neesamība, neskatoties uz to, ka vīrietis jūt spēcīgu seksuālo vēlmi (piemēram, lielā stresā).

Vīrieša vēlme pēc seksa ir spontāna! Vēl tikko viņš mierīgi gāja mierīgi pa ielu, bet te ierauga īsus svārkus, un viņa ķermenis ir pilnībā gatavs baudai. Trigeris ir nostrādājis!

Savukārt sievietes vēlme parasti rodas procesā – kā atbildes reakcija uz “uzaicinājumu”. Labs stimulators psiholoģiskajam uzbudinājumam ir fantāzijas vai mīļotā klātbūtne. Fizioloģiskais uzbudinājums radīsies pieskaroties, skūpstoties, jūtot tuvību ar partneri.

Sievietēm pie uzbudinājuma ir jāpiestrādā, un tam dabīgi ir nepieciešams vairāk laika. Viņas visai ilgi var palikt ar “vēsu” prātu. Vispirms nostrādā sievietes psiholoģiskais uzbudinājums un tikai pēc tam - fizioloģiskais!

Daiļajām būtnēm ir ļoti svarīga apkārtējā vide un kopējais situācijas ietvars, lai maz apsvērtu domu par ļaušanos.

Kādas problēmas var rasties, nezinot sievišķās un vīrišķās dabas atšķirības?

Piemēram, vadoties pēc sava ķermeņa analoģijas, vīrieši meklē fizioloģiskus pierādījumus, ka sieviete jūtas iekarsusi un vēlas viņu. Viņi cenšas pārbaudīt, vai sievietei rodas dabiskā lubrikācija. Šā iemesla dēļ daļā seksuālo apmācību sievietes tiek mācītas, kā radīt iespaidu par to, ka viņu ķermenis ir uzbudināts, jo šī lubrikācija pat pie liela uzbudinājuma var nerasties!

Lai gan daudz vieglāk būtu zināt par dažādām ķermeņa reakcijām un izmantot labu lubrikantu, un nemocīt vienam otru un pašiem sevi ar muļķīgiem stereotipiem.

Manuprāt, sievietes seksualitāte vēl arvien ir pilna ar nezināmajiem. Tā tik viegli nepakļaujas pētījumiem un ir vienmēr mainīga. Sieviete noteikti nav pasīva savās vēlmēs, kā daudzi uzskata. Taču sievietē ir ārkārtīgi daudz mainīgo faktoru, kas vienādojuma atrisināšanu padara visai sarežģītu arī sievietei pašai.

Elīna, www.baudaskods.lv