Studentu palīgā sauciens neatrod dzirdīgas ausis Izglītības ministrijā (8)

Kampaņas mērķis ir  panākt papildu finanšu palīdzību studējošajiem ne vien Covid-19 krīzes laikā, bet arī ilgtermiņā.

Kā teikts LSA paziņojumā, “atļauties studēt - nav jauna problēma. Esošā krīze tikai izceļ ilgstošo sociālā atbalsta mehānismu trūkumu augstākajā izglītībā. Tas daudzus piespiež paralēli studijām strādāt, bet mazāk nodrošinātajiem neļauj studēt vispār.”

Latvijā paralēli studijām regulāri strādā gandrīz puse pilna laika studējošo, un vidējais darba stundu skaits nedēļā sasniedz 31. Tas ir viens no lielākajiem Eiropā, liecina 2017. gada Eurostudent pētījums. Turklāt 48% studējošo strādā ar studijām nesaistītā jomā. Tādējādi viņi gūst nevis vērtīgu pieredzi izvēlētajā jomā, bet gan zaudē laiku, ko varētu veltīt pilnvērtīgām studijām.

Piedāvā sociālo stipendiju fondu

Lai visas minētās problēmas risinātu, LSA ir piedāvājusi politikas veidotājiem vairākus priekšlikumus. Piemēram, stiprināt esošo stipendiju fondu, 2020. gadā palielināt saņemto valsts galvoto studiju un studējošo kredītu skaitu u.c. Bet centrālais priekšlikums ir izveidot īpašu sociālo stipendiju fondu Latvijas studējošajiem. Saskaņā ar LSA ieceri tās būtu apmēram 100 eiro lielas ikmēneša stipendijas sociāli visneaizsargātākajiem studējošajiem.

“Tā [būs] nauda, ko studenti mēnesī varēs saņemt, esot studenta statusā un spējot apliecināt, ka viņiem ir samazinājušies ienākumi, ka viņi nevar pretendēt uz citiem valsts atbalsta mehānismiem. [Tas ir nepieciešams], lai viņš paliek augstskolā, lai viņš nepamet studijas un nekļūst par bezdarbnieku. Lai viņš droši pārdzīvo šo periodu,” sociālo stipendiju nepieciešamību aizstāvēja Širina.

12.maijā viņu uzklausīja Saeimas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas kā arī Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas deputāti. Komisiju deputāti piekrita, ka pašreizējā krīze varot atstāt neatgriezeniskas sekas uz augstākās izglītības sistēmu.

“Latvija nevar atļauties zaudēt vairāk nekā 10 000 studējošo, kuru lielākā daļa, visticamāk, papildinās bezdarbnieku rindas vai izmantos iespēju studēt ārvalstīs,” teikts Saeimas komisiju kopīgajā vēstulē Ministru prezidentam, ekonomikas un finanšu ministriem. Šajā vēstulē valdība aicināta atbalstīt LSA iesniegtos priekšlikumus.

IZM – citāda izpratne par nepieciešamo palīdzību studējošajiem

Par augstāko izglītību atbildīgā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), taujāta, vai atbalstīs priekšlikumu par sociālo stipendiju fonda izveidi, neteica nē, bet atzīmēja, ka šāda fonda izveide būtu “garāks ceļš”. Turklāt viņa pauda, ka šāds fonds būtu vairāk nepieciešams tieši izcilnieku atbalstam.

“Es pēc būtības neredzu, kā valsts var iet uz izaugsmi, ja pamata budžetu strukturē uz sociālo pabalstu rēķina. Es redzu, ka tas ir aktīvais ieguldījums,” pārliecināta Šuplinska.

IZM kopā ar Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju šobrīd strādā pie diviem plāniem: kā veicināt ekonomikas atveseļošanos un kā veicināt izaugsmi un nodarbinātību. Šuplinska norāda, ka šīs darba grupas ietvaros tiek diskutēts par vismaz trim aktivitātēm, kas atteicas uz studējošajiem.

Pirmajā aktivitātē pēc pašu studentu, arī LSA, lūguma, tika palielināts to studējošo skaits, kam šogad būs iespēja saņemt studējošā kredītu. Sākotnējais mērķis bija divi tūkstoši studentu, taču tagadējais plāns paredz, ka šāda iespēja būs divarpus tūkstošiem studējošo.

Vienlaikus, kā atzīmē LSA, jaunais valsts galvoto kredītu modelis praksē vēl aizvien nedarbojas.

Lai gan attiecīgie Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti, līgumi ar bankām vēl nav noslēgti, tāpēc patlaban studenti šos kredītus saņemt nevar. Saskaņā ar LSA, pilnībā valsts galvotie studiju un studējošā kredīti būs pieejami tikai rudenī.

“Otrkārt, to rosināja “Nacionālā apvienība”, studenti, kas šogad absolvē augstskolu, viņi ne kvalificējas kā bezdarbnieki, ne viņiem ir darba pieredze. Viņi visiem šiem aizsargsietiem krīt cauri. Labklājības ministrija ir gatava ierakstīt likumā izmaiņu saistībā ar to, ka šādiem [augstskolu] absolventiem tiek piešķirts pabalsts 180 eiro apmērā vismaz 6 mēnešu garumā, protams, ar to domu, ka viņi ir aktīvi darba meklētāji,” stāstīja Šuplinska.

Treškārt, plānots īstenot apmaksāta brīvprātīgā darba programmu, kas balstītos Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) 2014. gada pieredzē.

“Doma bija tāda, ka uz trīs tūkstošiem studentu – divsimt eiro mēnesī un atkal uz tiem sešiem mēnešiem ir šis atbalsta mehānisms. Piemēram, ja es esmu Latvijas Kultūras akadēmijas 3. kursa students, tad man ir kāds kurators, kas dod darbu, saistītu ar pētniecisko vai organizatorisko iemaņu stiprināšanu. Piemēram, man 2014. un 2015. gadā bija šādi brīvprātīgie. Viņi piedalījās sociolingvistisko aptauju veikšanā: intervēšanā, datu ievadē, datu apstrādē. Proti, viņi saņēma stipendijas un [vienlaikus] stiprināja prasmes, kas ir vajadzīgas viņu darbībā,” skaidroja ministre.