Pasākumu rīkotāji pauž atbalstu veselības ministrei - ārtelpās varētu pulcēt līdz 200 cilvēkiem (3)

Kā pavēstīja Latvijas pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, nozares pārstāvji atzinīgi vērtē jebkādus atvieglojumus, tomēr, lai saprastu, kā tas notiks, būtu jāsagaida oficiāls paziņojums, kad šādus pasākumus varētu rīkot.

"Ja, piemēram, ar jūlija sākumu tiks atļauti pasākumi, kuros var piedalīties līdz 200 cilvēkiem, tas būtu lieliski. Tomēr jāņem vērā mūsu industrijas specifika. Ja veselības ministre paziņotu, ka ar rītdienu var pulcēties 1000 cilvēki un vairāk, industrijai tas nepalīdzēs. Te var vilkt paralēles ar paziņojumu, ka iedzīvotāji var vērsties pēc ambulatorās palīdzības, bet slimnīcas tam nebija gatavas. Ar mums ir līdzīgi," uzsvēra Ērglis-Lācis.

Viņš uzsvēra, ka industrijai būtu svarīgi zināt, kādi ir nākamie divi, trīs soļi uz priekšu, pat ar atrunu, ka nosacījumi var mainīties līdz ar izmaiņām epidemioloģiskajā situācijā valstī. Skaidrība ir tas, kas pasākumu rīkotājiem ir vajadzīga visvairāk.

Trešdien, attālināti piedaloties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs Ģirts Majors deputātiem norādīja, ka privātā sektora kultūras un izklaides pasākumu organizatoru un kultūras norišu vietu darbība ir iesaldēta vismaz uz pusgadu. Tam piekrita arī Ērglis-Lācis, norādot, ka, atļaujot pulcēties 200 vai 500 cilvēkiem, nozari tas neatsaldēs.

"Nozare sāks dzīvot tad, kad būs atcelti visi ierobežojumi, proti, tie varētu būt seši mēneši pēc ierobežojumu atcelšanas. Nozarei ir nepieciešami atbalsta mehānismi, lai tā neiznīktu turpmāko mēnešu laikā," uzsvēra Latvijas pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) valdes priekšsēdētājs.

Tāpat viņš norādīja, ka atbildīgajām institūcijām būtu jāskaidro, kāpēc pasākumus var apmeklēt iekštelpās līdz 25 cilvēkiem, bet ārtelpās - līdz 50. Viņa ieskatā, iespējamais arguments, ka 25 cilvēkus izkontrolēt ir vieglāk, ir par maz skaidrots.

"Gan no mana, gan nozares skatupunkta būtu jēgpilni, ka mēs zinātu nākamos divus, trīs soļus, kā arī pamatojumu, kāpēc mēs runājam par 200 vai 500 apmeklētājiem, bet, kāpēc ne par 1000. Jābūt skaidriem spēles noteikumiem," uzsvēra Ērglis-Lācis.

Kultūras un izklaides centrā "Hanzas perons" direktore Ieva Irbina uzsvēra, ka cilvēku skaita kāpinājums ārtelpās ir vērtējams pozitīvi, jo tas ļauj kultūras un izklaides pasākumu nozarei strādāt vismaz minimālā apjomā.

Viņas ieskatā, patlaban pietrūkst vienāda pieeja gan uz pasākumiem iekštelpās, gan ārtelpās. Būtu jāsaglabā proporcija, ka ārtelpās var pulcēties divas reizes vairāk apmeklētāju, nekā iekštelpās. Irbina sacīja, ka tas ļautu nozarei strādāt plānveidīgi uz priekšu un nonākt pie stabilākas izejas no krīzes situācijas, saprotot, kādā veidā šī proporcija palielinās.

"Manuprāt, svarīgi būtu ievērot arī konsekvenci attiecībā uz distancēšanās attālumu un vienam cilvēkam paredzēto platību, kas iekštelpu pasākumu organizatoriem ir noteikts četru kvadrātmetru lielumā. Tas būtu jāievēro gan veikalos, gan sabiedriskajā transportā, gan citviet," uzsvēra "Hanzas perona" direktore.

Viņa pavēstīja, ka, piemēram, "Hanzes perona" platība ir 1200 kvadrātmetri un, ja pieņemt lēmumu, ka iekštelpās var pulcēties 100 cilvēku, iestāde apmeklētājiem var piedāvāt ievērojami lielāku platību, nekā noteikts.

"Patlaban nav skaidrs, kāpēc, ievērojot sanitārā protokola prasības, netiek veikts tik plašs solis arī iekštelpu pasākumu gadījumā. Ja galvenais arguments ir spēja šos cilvēkus pēc tam atsekot, 200 apmeklētāju ir ļoti liels skaits. Runa ir par konsekvenci, lai mēs saprastu, ko varam plānot uz priekšu," pauda Irbina.

Tāpat viņa norādīja, ka pasākumu nozare vienmēr ir strādājusi, rūpējoties par cilvēku drošību visdažādākajos aspektos. Viņasprāt, cilvēku drošība un to plūsmu plānošana ir pasākumu nozares pamats, norādot, ka ar šādiem uzdevumiem nozare tiek galā ļoti labi.

"Runājot par sanitāro protokolu, ar dažādiem pasākumiem esam pierādījuši, ka nozare kopumā labi tiek galā ar cilvēku plūsmu organizēšanu, novirzot apmeklētājus tur, kur viņiem jānonāk. Tas, ko mēs sagaidītu ir savlaicīgums un spert cilvēku skaita palielināšanas soļus vienlīdz atbildīgi gan pret iekštelpās, gan ārtelpās notiekošiem pasākumiem," sacīja "Hanzas Perona" direktore, uzsverot, ka, ja ir plānota cilvēku palielināšana un tam nepieciešams citādāks sanitārais protokols, tas būtu jādara zināms nozarei, lai kopīgi izvērtētu, vai nozare spēj to īstenot.

LETA jau rakstīja, ka epidemioloģiskajai situācijai nemainoties vai uzlabojoties, nākamais solis Latvijā būtu atļaut ārtelpu pasākumu rīkošanu, kuros var piedalīties līdz 200 cilvēkiem, ceturtdien preses konferencē pavēstīja Viņķele.

Attiecībā uz ārtelpu pasākumiem "tas solis varētu būt platāks", tomēr "mēs nerunājam par tūkstošiem", izteicās ministre. Patlaban tiek diskutēts par to, kādā tempā varētu palielināt pasākumos pieļaujamo cilvēku skaitu.

Ministre uzsvēra, ka iespēju, ka vasarā varētu būt atļauti pasākumi ar vairāku tūkstošu cilvēku dalību, neatbalsta nedz epidemiologi, nedz infektologi.

"Jā, kaimiņi igauņi šo pulcēšanās brīvību maina ar lielāku vērienu, bet tā ir apzināta Latvijas valdības izvēle būt piesardzīgākiem," norādīja Viņķele un piebilda, ka "tā ir katras valsts izšķiršanās". "Latvijas valdības izšķiršanās līdz šim ir bijusi tāda, ka, īpaši attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās, mēs būsim piesardzīgāki, veroties vaļā," klāstīja politiķe.

Ņemot vērā, ka citviet pasaulē nav piemēru, uz kuriem raudzīties, mazinot ierobežojumus, Latvijas valdība nolēmusi šim procesam pieiet piesardzīgāk, proti, vērtējot ierobežojumu mīkstināšanas ietekmi četru nedēļu periodā, skaidroja ministre.

Pēc Viņķeles paustā, tas ir nepieciešams, jo Covid-19 izplatības mērīšanai pēc ierobežojumu mīkstināšanas ir nepieciešami divi 14 dienu periodi.

Kā vēstīts, Veselības ministrija trešdien ziņoja, - ja epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, tad atbilstoši šā brīža plānam iekštelpu publisku un privātu pasākumu apmeklētāju pieļaujamo skaitu varētu palielināt no 25 līdz 50 cilvēkiem.