/nginx/o/2020/05/25/13117654t1h9787.png)
Pirms četriem gadiem Valsts policija vairākos Latvijas reģionos izmēģināja anketu, kas ļāva sociālajiem dienestiem ātrāk ieraudzīt vardarbību ģimenēs. Sistēma vienkārša – policiju izsauc uz ģimenes konfliktu, bet viņu aizpildīto anketu automātiski nodod arī vietējam sociālajam dienestam. Šķiet loģiski? Jā, bet tie joprojām ir izņēmuma novadi, nevis visa valsts.
Pirms gada Valsts policija sasauca iesaistītās puses un kopā nolēma, ka anketa būs obligāta visā Latvijā. Policijas pienākums būs anketu nodot sociālajiem dienestiem, bet tiem – pienākums rīkoties. Pēc tikšanās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) Panorāmā solīja “aktīvi rīkoties”, jo “valstij jāreaģē nekavējoties”. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) brīnījās, kādēļ sistēma jau nav ieviesta, un solīja, ka “tas notiks jau ļoti drīz. Droši vien, ka mēneša laikā, iespējams, pat ātrāk.”
Mēs ar kolēģiem nopriecājāmies par politiķu atbalstu. Būs izdarīts svētīgs darbs. Novērsīsim kārtējo piekaušanu kādā ģimenē.
Gadu vēlāk anketas joprojām nav. Iemesls? Atbildīgie birokrātiski čammājas.
Zinu, ka šie vārdi sāpēs cilvēkiem no Valsts policijas (VP), Iekšlietu (IeM) un Labklājības ministrijām (LM), kuri strādā pie anketas ieviešanas. Esmu ar visiem runājusi un man radies priekšstats, ka viņu sirdis par šo lietu tiešām deg. Bet ar to nepietiek, jo rezultāta nav. Un man ir arī atbilde – kādēļ.
Lai lasītājs saprastu – te īss kopsavilkums, kā notiek process un kā dēļ lietas buksē.
Īsumā: pēc pirmās tikšanās paiet desmit mēneši, kuru laikā notiek “saskaņošana” un “aktīvs darbs” – tā mums stāstīja gan IeM, gan Labklājības ministrijā. Ko tieši tik ilgi saskaņoja – tā arī nesapratu. Februārī kaut ko sāka darīt tikai pēc tam, kad kopā ar Panorāmu sākām uzdot jautājumus. Kad aprīlī prasām, lai iedod pārējo ministriju atzinumus, jāraksta speciāls iesniegums (Saeimā visi šie dokumenti parasti pieejami publiski). Kad maijā beidzot tos dabūjam, izrādās, ka IeM pati savu atzinumu nemaz nav uzrakstījusi.
Atbilde ir tipisks birokrātijas paraugs. Viena A4 lapa ar atsaucēm uz neskaitāmiem MK noteikumiem. Lasu trīs reizes, līdz saprotu, kas tajā rakstīts (iekopēju atbildi zemāk). Pēc būtības jurists, kurš tās sacerēšanai patērēja vismaz stundu, varēja mierīgi uzrakstīt divus teikumus: 26.maijā nākamā visu pušu sanāksme. Pēc visiem vēlreiz izsūta saskaņotu projektu, ja piecās dienās neviens neiebilst, izmainītos noteikumus sūta apstiprināšanai ministriem.
Kur problēma? Ne jau tikai neefektivitātē vai darbalaika/resursu bezjēdzīgā šķiešanā. Padomāsim, cik ģimenēs šajā laikā varēja pasargāt cietušos no vardarbības, bet tas nenotika, jo par to sociālais dienests neuzzināja un līdz ar to nepieskatīja.
Atbilde no IeM uz Re:Baltica jautājumu, kāds ir ministrijas viedoklis par visu pušu atzinumiem un kas notiek tālāk?
Sveika!
Te oficiālā juristu atbilde no piektdienas:
Iekšlietu ministrijā 2020. gada 12. maijā saņemts Jūsu e-pasta ziņojums ar jautājumiem par Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 25. marta noteikumos Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību”” (Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 2. aprīļa protokols Nr. 14, 8. §, VSS-303) (turpmāk – Projekts).
Norādām, ka Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu veidus, iesniegšanas, saskaņošanas, virzības un izskatīšanas kārtību Ministru kabinetā, kā arī Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 300 “Ministru kabineta kārtības rullis” (https://likumi.lv/ta/id/190612) (turpmāk – Noteikumi Nr.300).
Izstrādātais Projekts ir Ministru kabineta noteikumi, kas saskaņā ar Noteikumos Nr. 300 noteikto kārtību izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Informējam, ka saskaņā ar Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 2. aprīļa protokola Nr. 14 8. § Projekts saskaņojams ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Finanšu ministrija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Projektu saskaņoja bez iebildumiem un priekšlikumiem, citi saskaņošanas dalībnieki izteica iebildumus par Projektu. Vienlaikus norādām, ka par Projektu atzinumu sniedza arī biedrība centrs MARTA un Latvijas Lielo pilsētu asociācija.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 300 96. punktu, ja atzinumos par izsludināto projektu izteikti iebildumi un priekšlikumi, atbildīgā ministrija izvērtē tos, precizē projektu un sagatavo izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem atbilstoši Noteikumu Nr. 300 4. pielikumam (turpmāk – izziņa). Izziņā vienkopus norāda visus ministriju un citu institūciju atzinumos izteiktos iebildumus par konkrēto projekta punktu (pantu, daļu). Vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijā sadarbībā ar Valsts policiju un Labklājības ministriju šobrīd noris aktīvs darbs pie izziņas sagatavošanas, tiek vērtēti par Projektu saņemtie atzinumi, precizēts Projekts un Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) (turpmāk – Anotācija). Lai pabeigtu darbu pie izziņas sagatavošanas šobrīd vēl tiek gaidīta pieprasītā informācija no Labklājības ministrijas. Par lielu daļu no saņemtajiem iebildumiem būs nepieciešama diskusija ar saskaņošanas dalībniekiem, lai vienotos par to vai attiecīgais iebildums ir ņemams vērā, attiecīgi precizējot Projektu vai Anotāciju.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 300 100. punktu, lai panāktu vienošanos par vērā neņemtajiem vai daļēji vērā ņemtajiem iebildumiem, atbildīgā ministrija sasauc kopīgu starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi. Sasaucot starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmi, atbildīgā ministrija ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms sanāksmes elektroniski nosūta saskaņošanas dalībniekiem informāciju par sanāksmi, norādot ministrijas un citas institūcijas, par kuru iebildumiem sanāksme tiek rīkota, pievieno izziņu un precizēto projektu (tā anotāciju). Norādām, ka starpministriju (starpinstitūciju) sanāksme par Projektu ir plānota 2020. gada 26. maijā un informāciju par to, kādi saskaņošanas dalībnieku izteiktie iebildumi tiks ņemti vērā, precizējot Projektu vai Anotāciju, varēs sniegt tikai pēc sanāksmē notikušām diskusijām ar visiem saskaņošanas dalībniekiem.
Tāpat vēršam uzmanību, ka Noteikumu Nr. 300 104. punkts paredz, ka atbildīgā ministrija pēc starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmes attiecīgi aktualizē izziņu, papildinot to ar informāciju par sanāksmes vai elektroniskās saskaņošanas datumu, izteiktajiem viedokļiem un saskaņošanas rezultātiem. Izziņā norāda arī iebildumus, kas izteikti minētās saskaņošanas laikā, kā arī tos saskaņošanas dalībniekus, kuri tika uzaicināti izteikties, bet kuru pārstāvji nebija ieradušies uz
sanāksmi vai nebija elektroniski snieguši nekādu atbildi. Atbilstoši Noteikumu Nr. 300 106. punktam tikai tad, ja starpministriju (starpinstitūciju) sanāksmē vai rīkojot elektronisko saskaņošanu ir panākta vienošanās par visiem paustajiem iebildumiem un piecu darbdienu laikā pēc precizētās izziņas un precizētā projekta (tā anotācijas) nosūtīšanas nav saņemti iebildumi, projektu uzskata par saskaņotu un
iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Ņemot vērā minēto, šobrīd nevar prognozēt cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai Projektu būtu iespējams iesniegt Ministru kabinetā, taču norādām, ka Iekšlietu ministrijā Projekta virzība ir noteikta kā prioritāte un Projekts tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā pēc iespējas ātrāk.
Jauku nedēļu vēlot,
Beata Jonite
/nginx/o/2018/07/15/9568365t1ha5a9.jpg)