Kā Džemma Skulme padomju laikos tika pie ģimenes mājas Mežaparkā (32)

Kopš nama uzcelšanas 1961. gadā, tā laika vienā no šarmantākajiem īpašumiem dzīvojuši mākslinieki trīs paaudzēs. Te radīti darbi, kas ir nozīmīgs un nenovērtējams Latvijas kultūras mantojums un savulaik tā kalpojusi par prominentu ārzemju viesu un pašmāju inteliģences pulcēšanas vietu. Ievērības cienīgs ir ne tikai šīs mājas glabātais kultūrvēsturiskais mantojums, bet arī tās tapšanas stāsts.  

Skulmju dzimtas mājas tapšanas ceļš sākās 1958. gadā, un, ņemot vērā tā laika padomju varas dominanci teju ikvienā latvieša dzīves aspektā, tas nebūt nebija viegls, prasot radošu un viltīgu piegājienu ikvienā unikālā nama tapšanas plānā.

37 m2 villa "uz papīra" 

Tolaik pastāvēja ļoti ierobežotas un strikti reglamentētas individuālās būvniecības iespējas, tāpēc, lai īstenotu sapni par ģimeni vienojošu māju, Skulmēm nācās meklēt vērā ņemamus, sabiedrībai nozīmīgus argumentus, kas pierādītu nepieciešamību izveidot mākslinieku darbnīcu kompleksu. Galu galā, pateicoties ģimenes īpašajiem nopelniem padomju mākslas stiprināšanā, šāda izņēmuma celtniecības atļauja tika dota.

Tomēr neviens neatcēla padomju būvnormatīvus, kas vienam cilvēkam paredzēja vien deviņus kvadrātmetrus dzīvojamās platības.

"Jaunceļamās mājas projekta uzdevumā tika ietverta viltība. Proti, mākslinieku darbnīcas netika iekļautas apdzīvojamajā platībā, jo tās kvalificējās kā ražošanas telpas.

Tādējādi māju varēja projektēt ar trim lielām mākslinieku darbnīcām, kam piekļāvās nelielas guļamistabas un vēl kāda maza dzīvojamā istaba. Birokrātiskajā līmenī nebija izpratnes, ka mākslinieku darbnīcas vienlaicīgi var būt arī lieliskas dzīvojamās istabas, par kādām tās arī tika izveidotas," par Skulmju dzimtas mājas tapšanu raksta žurnālists Jānis Borgs.  

"Uz papīra" dzīvojamā platība uzrādījās pavisam niecīga – vien 37 m2. "Teju villas iedzīvotāji šeit skaitījās uz galējās nabadzības robežas dzīvojoši. Tieši šī situācija veido vienu no fascinējošākajām mājas tapšanas vēsturiskajiem aspektiem. Disidentisms tur jau iekodēts arhitektūras mākslinieciskajā struktūrā," raksta Borgs. 

Rietumu modernās arhitektūras iedvesmots nams

Mežaparka māja būvēta rietumu modernās arhitektūras idejās, kuras īpašnieki bija aizguvuši amerikāņu arhitektūras žurnālos.

Pateicoties modernismam raksturīgajām pieejām, māja kļuva par tam laikam neraksturīgu un pat radikālu arhitektūras paraugu. 

Māju modernisma un kubisma stilā projektējis pieredzējušais Latvijas funkcionālisma meistars, arhitekts Artūrs Reinfelds, veidojot vairākas sešstūra formas šūnas divos stāvos. Labajā ēkas pusē bija izvietotas Oto Skulmes un Martas Skulmes darbnīcas (54 un 40 m2), bet kreisajā – Džemmas Skulmes un Ojāra Ābola kopējā darbnīca (53 m2).

Īpašums ar nezūdošu vērtību arī šobrīd 

Mierīga dzīve netālu no trokšņainā pilsētas centra, tīrs gaiss, brīnišķīgas pastaigas ar ģimeni pa labiekārtotām ielām un zaļāko apkārtni visā Rīgā, drošība un komforts – to visu iespējams baudīt, dzīvojot Mežaparkā. Sevišķi jāizceļ pati Stokholmas iela, kas ir viena no prestižākajām Mežaparka apkaimēm, pateicoties teicamam izvietojumam un patīkamajiem iedzīvotājiem un kaimiņiem. 

Skulmju dzimtas īpašumam ir labs izvietojums uz zemesgabala, skaistā un klusā vietā. Ēkas kopējā platība - 385 m2, zemesgabala platība - 2666 m2. Mājai ir divi stāvi, kā arī plašas puspagraba telpas. Gāzes apkure, visas pilsētas komunikācijas. Māja nav arhitektūras piemineklis. Īpašumam nepieciešama renovācija.